Ko domā tu?

Viss atkarīgs no noskaņojuma. Ja Ir labs, tad priecājos par šiem un priecāos par sevi, bet ja ir pagadījusies tāda smagāka diena, kad viss krīt uz nerviem, tad pirmās laikam rodas skumjas. Skumīgi par to, ka man nav neviena tāda tuva. Kādu brīdi tā pabesos un tad atceros, ka man taču ir foršas draudzenes un superīgi radiņi... Tad jau arī prāts kļūst priecīgāks.

likky atbilde izsaka visu
tikai man pat raud tādu nav :D

Man ir divas standarta domas. Pirmā ka es ar varēju būt tik laimīgs ja nebūtu bijis tāds muļķis un noteikti ka vel varu. Tik jatiek sev pāri un jārīkojas. Otrā ir tāda ka man nevajag līdzgaitnieku es varēju un varu visu viens.