Ko doma par RELEGIJU...???

Reliģija saprāta robežās nav slikta lieta. Man kādreiz sanāca runāt ar ļoti gudru cilvēku, kurš stāstīja par dažādām konfesijām. Katra reliģija ir ..paredzēta" savam reģionam atkarībā no klimata, vēsturiski izveidojušās kultūrvides (rituāli, tradīcijas) utt... Protams, es nepārmetu tiem, kas pieņem kaut kādus citus reliģiskas konfesijas - tā ir katra izvēle. Bet bessi, kad bezjēgā to demonstrē un vāvuļo ik uz soļa. (+ murgojot , tjipa,,..es iepriekšējā dzīvē biju...   )Tos uzskatu par ākstiem. Piekrītu DiiDii - nav vajadzības brist uz Dievnamiem (bet ja tāds rituāls ģimenē saglabāts - tikai par). Jau ir labi, ja cilvēkā pašā  ir sava "baznīca".

Es izteikšos šādi: ja visa Globusa ļaudis zinātu un ievērotu tikai šos 10 Baušļus....tikai..!!!.. nebūtu: kara-bada-slimību-nelaimju-analfabētisma...u.t.t utj.pr.  

Nu ir tā.. Nekas nav pret to, lai gan pats neesmu.. Protams, visam ir savs mērs..

Reliģijas izpausmēm vajadzētu būt normas robežās. Viss ir ļoti jauki, ja cilvēks vienkārši savā nodabā tic kādam savam dievam, pielūdz un tā... Bet nu riebjas tie ticīgie, kas ik uz soļa stāsta savus dievišķos stāstiņus, norāda, ko drīkst darīt, un kas būtu grēks, uzplīties uz ielas cilvēkiem ar "Dievs tevi mīl"...

Pati esmu kristīta, bet dievu nelūdzu, uz baznīcu neeju un vispār ticību esmu atlikusi maliņā...

es neko nedomāju par tādām lietā.ja kādam interesē šādas lietas oky, bet es...

Neesmu kristīta,mana ģimene reliģiju uzskata par kautko svešu sev,bet pati cienu reliģiju,un jā,ticu arī Dievam.
Reliģija jau nav nekas slikts,ja pat tāda Dieva nav,tad vismaz cerība,ka kāds atbalsta,ir uz ko paļauties,tas dod citiem ticību pašiem sev ,cilvēkus kuri ir reliģiski uztveru normāli,ja vien viņi nav pārāk ''pārfanojušies'' ;D

pati neticu, bet neko nesaku ka citi tic. ja viniem no ta labak, lai jau...

-es nepiederu nevienai reliģijai! -uzskatu ka reliģija ir vājajiem! Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar savu iekšējoo-es,viņam nevajag palīdzību no izdomātiem māņiem!
Man ir vienalga vai mani draugi vai paziņas tic savām dievībām; man svarīgi lai nebāžaas ar tādām vientiešu būšanām man virsū utt..Ir taču 21gds-zinātne un attīstība ir sen jau pierādījusi zemes/ātoma/elementārās ķīmijas un fizikas darbības principus-kurās ārpusgalatikas formās jūs varat mūsdienās iestarpināt vēl dieviņu!?  
-labrīt!-jāsaka,un jāpavaicā kurā klasē tad ejat?

Runājot par konfesijām, neticiet, jo visas baznīcas rotā eglīti - un tā ir pagānu tradīcija, pret

kurām it kā baznīcas cīnās.

Otrkārt - bībelē ir teikts, ka pienāks laiks ka Dievs aizmirsīs visus mūsu grēkus -

ta kā viņš var ļaut velnam paņemt mani uz elli, ja pats māca mums piedot saviem ienaidniekiem ?



Treškārt pats ticu reinkarnācijai. Jo no dzimšanas māku piedot, bet manī mājo bailes par vairākām lietām.

Tas nozīmē kad pagājušajās dzīvēs iemācījos piedot, bet šajā jāmācās atbrīvoties no bailēm. Un tā es nākšu uz šo zemi, kamēr manā sirdī nemājos tikai mīlestība.

Reliģija man uzsit dusmas ar savu uzbāšanos.

Reliģija principā tika radīta pūļa kontroles nolūkos.
Viduslaikos taču vajadzēja iespēju kā dabūt naudu, nokontrolēt pūli
un likt kaut kam ticēt. Ekonomiskais aspekts ir tāds, ka jau viduslaikos baznīca bija bagātākā šķira,
un tam jau nu noteikti nebija nekādas saistības ar Dievu un svētumu (piemērs - indulgences, kas manā uzskatā ir galīgākais bullshit).
Otrs ir psiholoģiskais aspekts - cilvēkam vajag kaut ko, kam ticēt un uz ko paļauties.
Un trešais ir sociālais aspekts - vajadzēja taču likumus, kas savalda cilvēkus un apspiež tos.
Lai arī pati esmu kristiete, neesmu īpaša šīs reliģijas piekritēja kaut vai tikai tādēļ, ka redzu, ko kristietība darīja viduslaikos.
Nevarētu sevi pieskaitīt pie galīgajiem ateistiem, bet nu ticīgā arī neesmu. Principā - katram cilvēkam ir sava reliģija un katram jāizvēlas, kam viņš ticēs.

Es neko nedomāju - no  7 gadu vecuma apgūstu budismu, nu jau 16 gadus, bet jūtos jauki jebkuras konfesijas Dievnamā
Kristiešu Ziemassvētkos apmeklēšu visas tuvākos Dievnamus un dalīšos priekā
Man viņi te visapkārt ir kadi 10 piecu minūšu attālumā

Galvenais ir mācēt Piedot un palīdzēt otram grūtā brīdī - viss pārējais ir sīkums