Ko drīt, ja kļūstu tik uzvilkta un nikna, ka varētu kādam ko sliktu novēlēt?

tev jaaiet uudenīi-tas nomierina visās situācijas

izraudies uz mana pleca un visas raizes buus garaam

atrodi kādu, kurš būtu gatavs Tavas dusmu lēkmes paciest, mierināt Tevi un pēc tam vēl aizvien palikt Tavs draugs.

Vienkārši nomierinies. Izskaiti līdz desmit.

Bet kas man palīdēja - paņem baltu papīra lapu un melnu pildspalvu, un uzraksti pilnīgi visu ko tu domā, uz ko tu dusmojies, kas tevi nomāc, vienkārši uzticies papīram tas nevienam nepateiks, izpiec uz tā visu. Nepietiek ar vienu lapu ņem nākamo, raksti tikmer kamēr nāk ārā, da jebko. Un jau jutīsies labāk. Visbeidzot to papīra gabali iznīcini, saplēs, sadedzini, vai noskalo podā. :)

apseedies un atpuuties, nepaliks tak vieglaak ja kaadam uzblausi

Tad novēli! Vēlējumi jau tāpēc domāti, lai tos pateiktu, nevis klusībā un slepenībā pāradresētu sev atpakaļ...

optimālakais variants ir pieglaust uzacis un uzsmaidīt apkārtējai pasaulei un būs mormāli, vai arī atiet maliņā no pārējiem un kārtīgi izklaigāties :D

Vaaaaai dieniņ-ku Tu darīsi,kad Tavi bērni apgāzīs nagu lakas pudelīti? Vai arī sliktu vēlēsi un lādēsi? Vai zini to,ka pateiktu vārdu atpakaļ nepaņemsi???Vai tā ir Tava poza?

Tev ar reizēm viss ir kārtībā??

labak pakluse,jo padoma par to ka noveletais uzies kosmosa un kad naks atpakal,tas naks tev!tas jau vairakas reizes ir pieradijies.labak noveli tam cilvekam kaut ko labu!un pasmaidi!galvenais nenjemt visi pie sirds.