Ko iesākt, ja dzīve pārvērtusies par vienu lielu rutīnu jau tik agrā vecumā?

Neesi mīkstais, esi PATS savas dzīves noteicējs!
- Pamet darbu!
- Pamet skolu!
Aizņemies naudu un laid kur acis rāda, būs tev piedzīvojumi, katru dienu kreditori tevi mēģinās dabūt rokā citādāk, dzīve uzreiz būs krāsaināka somijas zemeņu laukos

Iemācies izbrīvēt sev laiku, kurā saplāno to, ko pats vēlies. Tev pašam jācenšas padarīt savu dzīvi krāsaināku, pamainot ieradumus, apmeklējos jaunas vietas, pasākumus, satiekot interesantus cilvēkus utt. Neviens cits tavā vietā nevar iznīcināt rutīnu, kā tikai tu pats.

nu, slikti jau, ko tādu ieteikt, jo, ja sekos šim ieteikumam, var arī kas nelabs sanākt....
bet nu pamēģini, kādreiz uzlikt mīksto kkam... un izbrīvēt to brītiņu laika sev...

Izdomā kko jaunu aizej uz zāli, pasporto. Ja tev ir meitene izdomājat tā, ka piemēram katru 6dienu maucat kkur un tā.

Darbā paņem slimības lapu, tas pats uz studijām - nu, piem., uz ned. un aizdodies, piem., uz laukiem atpūsties vai vnk pakavējies ar sevi.  

man ar viss paslaik ir rutina,tik + visam piedevas es esu viens te un man nav neka     ..neka,mierini tik sevi,gan bu ok,es ta daru un lidz!

Tu vēl kkur mācies? Ja mācies, tad es Tevi lieliski saprotu! Šitā rutīna būs līdz brīvlaikam, nu, vismaz man, nav spēka man sēdēt skolas solā pašlaik.
Bet ja runājam par nākotni - ir jau arī tādi darbi, kas aktru dienu ir savādāki, piemēram, veterinārs, katru dienu kkas jauns - vienu dienu govij roka dibenā jābāž, otru dienu sunim kāja jādakterē.

Piekrītu Kepkem, pats esi noteicējs.

mhm, man kkas lidzigs un ari viss apriebies... nezinu, tiesham nezinu...