Ko jūs domājat par pozitīvu attieksmi?

te ir tikai divi varianti (mans viedoklis):
vai nu mainies pats,
vai nu neņem galvā

Jā - ja par savējo, tad varu argumentēt - kinomāksla ir sevis pilnveidošana. Darbs ar metālu, kaut kā izgatavošana - viennozīmīgi sevis pilnveidošana. Saproties - ir cilvēki, kas izberž bikšeles augstskolu krēslos, bet tāpat dunduks izvelkas laukā. Bet ir cilvēki, kas sevi pilnveido ik uz soļa - vērojot, komunicējot, radot, uttttt.  PAT ŠŅABI DZEROT!   (joks)

Lielāko daļā gadījumu jā. Atkarīgs no cilvēka. Lielākā daļa iegūstot augstāku vietu, piemēram, sabiedrībā vai darbā sāk skatīties uz pārējiem no augšas, kaut arī pats kādreiz šajā slānī ir dzīvojis.

ja mainiitu, ja tu paliidzeetu =))

Ja Tu domā šo saitu, tad nevienu nemācu - vnk dodu vienu no izvēles iespējām, atbilstoši savai dzīves pieredzei. ja prasa, tad atbildu -cik nopietni -tas cits jautājums- atkarīgs pirmkārt no paša jautājuma un otrkārt no mana garīgā. Šeit principā visi pilngadīgi un rīcībspējīgi. Izvēle katram sava. Un kāds sakars , cik pareiza attieksme, ja tā reālajā dzīvē ir nepareiza, ja es zinu, kāda ir pareiza. tas taču labi, ka atbildot uz jautājumu, es cilvēkam iesaku kā darīt pareizi, NEVIS KĀ DAŽKĀRT NEPAREIZI RĪKOJOS ES. Lai viņš sabrauktu tādās pašās auzās!? Tu taču redzi atšķirību starp 2 frāzēm. ,,Es daru tā" un ,,vajag darīt tā". Atkarīgs no jautājuma-johhhambasa.

pilnīgs piiii... tā kā paši būtu gudrie, bet pārējie aunu bars... kaut kā nevilšus galvā uzausa atmiņas par grāmatu "Dzīvnieku ferma"

Tikai tā arī dzīvoju. Ir vairāki apstākļi, kurus nevaru tiešā veidā ietekmēt un paiet laiks, kamēr kaut kas mainās. Vai nemainās nemaz. Līdz ar to, lai nebojātu savu ikdienas dzīvi, pamainu attieksmi - kļūstu vienaldzīgāks par sasāpējušos problēmu, jo lielākoties esmu izdarījis visu, kas manos spēkos. Ja būtu citādāk, iespējams būtu jau sajucis prātā. =)

nea - man nav tadu! (ja vienigi brālis skaitās??)

Mani var mainīt tikai - es! nekāda tur grāmata vai kas cits!