Ko tas liecina, ja puisis raksta ka viņam slikti, grūti, smaga dzīve, savus nelaimīgos mīlas stāstus izstāsta?

vai nu viņam nav ar ko izrunāties, vai viņš tevi uzskata par labu draugu, vai viņš ir mīkstais un patīk žēloties, vai arī cer ka tev viņa paliks žēl, un tu viņu pažēlojot ņemsi sev.  Ja pēdējie divi, tad tas neko labu par viņu neliecina.

Nu te ir tas,ka atkarībā,vai tu viņu pazīsti vai ne.
Jo parasti ir tā,ka svešam vieglāk stāstīt ir visu nekā pazīstamam.
tā tas ir no laika gala bijis.

Runājot par to tavu gadijumu ir tā,ka tā stāstot ja,doma prātā ir,ka varbūt man apžēlos,piekritīs tam visam ko saku.
Jo citreiz stāstot nepazīstamam jau var arī daudz ko pielikt klāt.
Nu kā sacīt,viņš grib,lai citi viņu žēlotu,paijātu galviņu viņam un teiktu- ak tu nabadziņš,vai negribi par to parunāt utt.

Varbūt nav cilvtēka ar ko izrunāties, zināms lepnums par ciešanām, varbūt... iemesli daudz, bet vot viens primārais skaidrs und tanī nekā neapskaužu - Ir riktīgi mēsli, maigi sakot, ja esi nācis no frontes, kara vai citām tādām vietām ja tevi pēcāk NEVIENS/A negaida! Vīriešcilvēks arī ir cilvēks, un lai gan problēmas nav tik lielas kā manis minētās, tomēr vajadzība būt saprastam, cienītam, mīlētam paliek, grozi kā gribi.

nu grib ,lai pažēlo

Nelaime nekad nenāk viena.

Nav ar ko parunāt, uzticas tev