Ko vispār var panākt ar daļēju ignorēšanu?(tur iekšā)

Tu zini, kā kuru cilvēku. Piemēram, es sapsihojos, ja mani ignorē. Citi sāk apdomāt,
ar ko izpelnījušies ignorēšanu. Citiem ir vienalga. Citi atkal sāk darīt tāpat ar domu, "ja jau
tu pret mani tā, tad es arī tāpat". Atkarīgs no cilvēka un viņa rakstura.

Ja mani ignorē, es kļūstu ļoti, ļoti dusmīga. Mans puisis bieži vien klusē, kad es viņam kaut ko pajautāju. Tas mani nežēlīgi sanikno... Pēc tam vēl brīnās no kurienes tie strīdi rodas. Šādos brīžos man gribētos, kaut būtu iegādājusies beisbola nūju un varētu kā riktīgi viņam ar to iekraut pa seju (atvaino, ka tik brutāli, bet tieši tikko mani viņš ar savu ignorēšanu pamatīgi nokaitināja). Šķiet, ka šobrīd būtu spējīga uz slepkavību. Labi, ka manī vēl ir palikusi drusku saprāta un es negribu nolaisties līdz tik zemam līmenim. Profilakses pēc dažreiz to ignorēšanu vajag lai tas otrs saprastu- kā tas ir. Bet manā gadījumā tā ir nožēlojama vīrišķa spītība pret kaut ko kas man vēl jānoskaidro..

Jā, pamaina. Jebkuru lietu var izmantot kā instrumentu noteikta mērķa sasniegšanai. Tikai jāmāk - tā ir liela māksla, citiem gan tas jau Dabas dots. :)
Pārāk vispārināts jautājums, tamdēļ kaut ko konkrētu nevar atbildēt. Varu uzteikt savu subjektīvo viedokl tikai konkrētā situācijā. Sāc koļīties, kādas "ziepes" atkal savārīji!   

Gribu piebilst, ka virsraksts nesapas ar aprakstu ;)
Daļēja ignorēšana, pareizos daudzumos, var radīt iekāri, ilgas pēc otra.

Dusmas.

neko :D

...kā otrs liek...kāda tur ignorēšana, vnk gribas būt pašam/pašai:)