Komenteejiet dzejoliiti kas pasleepies dzilaak!

atceros kā teici, ka mīli,
atceros kā teici, ka gribi.
atceros kā solīji būt kopā vienmēr....
bet kas no tā visa bij taisnība?
nekas...pilnīgi nekas....
viss bij meli....salti, auksti meli
tu mani pievīli,
tu mani sāpināji,
tu nonāvēji mani un manu sirdi,
nav vairs nekā....
tik milzum daudz sāpju un atmiņu,
atmiņas, kas nomoka mani naktīs,
atmiņas, kas liek asarām ritēt pār vaigiem
atmiņas, kas liek tevi vēl mīlēt...
mīlēt atkal un atkal....
un atkal cerēt uz neiespējamo...
kāpē...