Korporatīvā stunda Nr. 2

Priesteris viens pats brauca ar mašīnu un ceļmalā ieraudzīja mūķeni, apstājās un piedāvāja aizvest, piedāvājums tika pieņemts. Mūķene iesēdās mašīnā, sakrustoja kājas, kas lika pavērties kleitai un atklāja skaistu kāju. Priesteris paskatījās un gandrīz iebrauca grāvī. Pēc mašīnas savaldīšanas, viņš slepus slidināja roku augšup pa mūķenes kāju. Mūķene uz viņu paskatījās un nekavējoties teica: "Tēvs, atcerieties 129. psalmu?" Priesteris piesarka, atvainojās vairākkārt. Viņš piespieda sevi noņemt roku, kaut arī nespēja atraut acis no mūķenes atsegtās kājas. Tālāk, pārslēdzot ātrumus, viņš atkal slidināja savu roku gar mūķenes kāju. Mūķene atkal teica: "Tēvs, vai atcerieties 129. psalmu?" Priesteris atkal atvainojās un teica: "Piedodiet, māsa, bet ķermenis ir vājš." Ierodoties galapunktā, mūķene> izkāpa, zīmīgi paskatījās un devās savās gaitās. Kad priesteris nonāca savā baznīcā, viņš steidzās paņemt Bībeli un atšķīra 129. psalmu, kas skanēja tā: "Ej uz priekšu un meklē, un tālāk Tu atradīsi svētlaimi!"
Morāle: Vienmēr savā darbā esi labi informēts, vai arī vari palaist garām lielisku iespēju!