Kristības

Krustvecāku būtība ir bērnīņa īsto vecāku aizvietošanā (būtībā - otra mammīte un tētuks), ja rodas tāda nepieciešamība (ceru, ka tomēr nebūs tāda nepieciešamība!). Krustvecāki var būt jebkurš vecākiem tuvs cilvēks (draugs, radinieks... vienalga). Turklāt, jāpadomā arī par gadu starpību - vai pēc gadiem, ja būs nepieciešams, krustvecāki fiziski varēs aizvietot īstos vecākus. Manuprāt, galvenais, lai pretendenti ;) īzrādītu mīlestību iespējamajam krustbērnam tā, it kā ziķerītis būtu viņu pašu lolojums, lai viņiem tas nebūtu kā pienākums piespedu kārtā. Un vēl - lai krustvecāku dzīves uzskati būtu tādi paši, kā bērniņa vecākiem, tikai tapēc, lai nesanāk, ka viņi krustbērnam māca TĀDAS lietas, ko vecāki savam ziķerim nekad nenovēlētu. (Iz dzīves: kāda krustmāte, reliģioza vecmeita, savai krustmeitai piestāstija "pilnu galvu" ar muļķībām, cik VISI vīrieši ir šausmīgi, ka ar viņiem nedrīxt ielaisties, kur nu vēl, NEDOD DIES'!, apprecēties vai dzemdēt bērnu...). Mēs ar vīru arī meklējam krustvecākus. Krustmāte jau ir (mīļo mazo Laumu, kā savu meitiņu!), bet krustēvs gan vēl nav... Vīrieši nemēdz tā izrādīt savas simpātijas un apsveikt ziķerīšus VISOS svētkos...

Nav nekādu kritēriju. Man ir divas meitas un krustvecākos vienai paņēmām manu māsu ar vīru, otrai draugu ģimeni.

vel man tadu nav jaizvelas tape peteikt nwko nwvaresu

Nu mes taka krustijam Pareizticigo Baznica,Tad bij jaizvelas krustvecaki kas sava starpa nav precejusies,jo to neatlauj ticiba,Krustmate ir vira masa,bet krusttevs vira labs draugs! Kriteriji-galvenais lai cilveki mil manu bernu  un lai arii berns jut pret krustvecakiem vismaz kautkadu simpatiju! Mans puika ieraugot pirmo reiz krusttevu uzreiz vinjam uzsmaidija kas liecina par to ka vinjsh vinjam patiik! Un tas man ir galvenais!