Kur tad slēpjas tas noslēpums?

Ja vien Tu tam cilvēkam neriebies un viņam nav vēl kādi pāris desmiti cilvēku, kuri nemitīgi uztur ar viņu kontaktus, no kuriem viņš jau tā kā būtu noguris, tad, protams, labāk būtu vairāk kontaktēties.  Cilvēks ir sociāla būtne. Ja viņam nesniedz kontaktu, tad viņš vai nu meklē pats, vai ieraujas sevī.

uzturēt kontaktu būs labāk,ja tik tas nepāriet uzbāzības robežas

Ja pie "bazara" kādu graķīti iekampt un ar jēli vītinātu cauraudža  gabaliņu  - piparotu - ar sīpolu vai ķiploku ar labu rudzu maizi un karoti ikru pa virsu.
Līdaku ikri, pareizi burkā ielikti, esot   .

Solīdi, pieklājības robežās uzturēt labas attiecības,būr atvērtam,bet bez pārliekas uzbāšanās, kad cilvēks dažreiz nav runājams.
Protams, jo vairāk runāsi, jo rezultāti labaki tas liek justies vajadzīgi,pārsvarā tas ar visiem patīk(ar retiem izņēmumiem protams).

Visu ar mēru. Ja otrs tev neliks mieru, neļaus "pabūt pašam ar sevi", ttad noteikti radīsies nepatīkamas sajūtas. Ja otrs pēkšņi tevi "liek mierā", tev rodas interese - kur viņs ir, ar ko, ko dara, utt.

Jāskatās pēc katra indivīda individuāli