Laikam mums neaktuāli - Jūs būtu par Siestu?

kā tad savādāk? tikai strādātu un pelnītu maizītei.

Vispār, lielākā daļa sarunu paziņu starpā man liekas tukša muldēšana. Tāda kā laika aizpildīšana ar tukšiem vārdiem, ka tik kaut ko pastāstīt. Nesaprotu, tā ir steiga, nevēlēšanās runāt vai tiešām degradācija... Protams, ne visu paziņu starpā ir tāds samulsums, bet nu, man tā šķiet, ka lielākajā daļā tiešām.

"Zini, mēs ar kaimiņu nekad nebijām sveicinājušies, bet vai tu vari iedomāties, vienu rītu viņš mani pasveicināja..."

"Klausies, man Zuzei piedzima 4 kucēni, nu tādi smukumiņi. Viens ir balts ar melnu purniņu, otrs melns ar brūnām ķepiņām, trešais brūns un ceturtais rozā. Baltajam es došu vārdiņu Pūka, brūnajam Reksis... Paga, bet man liekas, ka baltais bija puika?! Ā, nu bet tas nemaz nav svarīgi pagaidām, jo visi ir tādi skaistulīši. [...] Vispār, jā, man liekas, ka baltā bija meitenīte, nē, bet varbūt tomēr puisītis..."

Skolas gados it īpaši aktuāli... Skolā runā par dzīvi, bet ārpus skolas runā par skolu.

Protams, sarunas var būt tukšas un sakarīgas, skatoties kādi cilvēki piedalās sarunā. Ar jaukiem cilvēkiem var arī trulas un garlaicīgas sarunas padarīt interesantas, iesaistot kādu joku vai smieklīgu atgadījumu no savas, citu dzīves.

Tēmas: vienalga, mani neierobežo vārdu trūkums.

Ir.  
Drusku nākas pielikt savu gribasspēku un audzināt raksturu  - un tad jau izdodas... maģija...    

Vienmēr,ierodoties darbā, vajadzēja uzvilkt gumijas cimdu, ar kuru sasveicināties, un pēc tam viņu izmest.. nav pieklājīgi nesveicināties..

Vistuvaak naavei esmu bijusi sliikstot,bet shkjitis,ka laikam viss...ir bijis peeec operaaacijas, atveeeru acis,secinot ,ka nespeeeju pacelt galvu un nejuutu kaklu,kad atnesa spoguli,domaaaju,ka vaaaaks...bet nekas...

sjuu, daudz laimītes un novēlu tev saglabāt optimismu un dzīvesprieku arī turpmāk



P.S. Dzirdēju, ka tu jau vakar biji sākusi svinēt Varbūt mums arī uzsauksi?

nju vismaz es atpūtos nevis gulēju...

-60, pie -50 esmu līdis.

miegs visās situācijās ir labākās zāles