Mēs te visi tādi foršiņi, taisni prieks, bet puse no mums pamesta, puse vēl cieš? Neprāts ne?

Ar laiku tas mainīsies... Tā puse, kas tagad cieš agrāk vai vēlāk atdzīvosies... Vismaz es tā ļoti ceru! :)

Spēks piemīt rokai – ar to var iesist, ar to var noglāstīt. Spēks piemīt vārdam, lielāks pasacītajam. Dažs ļaunais, gan rakstītais, gan izrunātais vārds iezveļ sāpīgāk nekā pliķis vai belziens, turpretī labu vēlošs vārds piecels tevi paklupušu.

Tā ir realitāte un sagremosim to!

daudzi izliekas stipraki, ta nu tas ir, daudzi tacu nevar paradit ka ir vaji..
bet protams ir tadi kas neizliekas..
bet pa nepratu.. ko padarisi, dzive tada

Tāpēc jau mēs te esam. Ja nebūtu pamesti un neciestu, būtu kopā ar tām savām otrajām pusītēm, nevis sēdētu netā:(

Tap es domaaaju  ir taadi iepaziishanaas saiti--seez laimiigie un vientuljie... Laimiigie guuust jaunas pazinjas utt... Vientuljie-domu biedrus, varbuuut draugus, pazinjas... Vaardu sakot censhas atrast otru netaaa...

Jā... Vārds vietā! kā sacīt jāsaka, katram savs! Un tomēr ir labi, ja cilvēki ir spējīgi atklāt šeit IRCā kā viņi jūtas un kas ar viņiem ir noticis.

Ja jau visiem tik slikti, tad nav jēgas iespringt. Baudi dzīvi.

ko lai dara...nav dzīvē viss balts vai melns......