Mūsdienās inteliģence ir norma vai patoloģiska novirze?

Inteliģencei būtu jābūt normai. Tā nav pataloģiska novirze   Taču, domāju, velti meklēt ''zelta laikmetu'', kad vairākuma sabiedrības pilnīgi bija inteliģenti. Vienmēr ir bijusi arī tautas ''pelēkā masa'' (kura starp citu ir tomēr vajadzīga). Kopt sevī inteliģenci ir grūti un ne katrs to spēj (mainīt domāšanu, lauzt sliktu raksturu, paradumus, būt godīgam, pret sevi un citiem u.t.t.),
vieglāk ir būt par pašpasludinātu aristokrātu ,(ne inteliģentu) un  te nu rezultāts - pelēka krāsa dominē, ne tikai asfaltā uz ielām.

Būtu jauki,ja ja mēs visi būtu inteliģenti! Tā nav novirze (no kurienes tāds variants?).
Inteliģence ir tautas kultūras glabātāja,jaunu vēsmu nesēja starp mums,kūtrajiem (kaut arī inteliģentiem) utt.

Izbrauc uz brīvdienām ārpus Latvijas naudu pelnīt. Tagad inteliģentās topā - ar pamatskolas izglītību vairs nav noieta - importa aristokrātijai gribas ko vairāk, saproti!?  
Lab, joks, kur tāds jautājums Tev radās!? Ja ir mazākumā, tad kādā sakarā uzreiz pataloģiska novirze!? Labi vien ir, vajag ar bišk atsijāt, citādi katrs plebs, aizvilcies uz tejāteri un/vai nopircis diplomu uzskatīs sevi par inteliģentu - mhm - uzspodrināta ārējā čaula kā Lieldienu olai  ar maucīgu, seklu ķesku!  Tfu    

Esmu novērojis, ka tas ir ļoti atkarīgs no sabiedrības, kādā uzturies. T.b. kur veido kontaktu, draugu un paziņu loku, jo līdzīgi domājošiem (vismaz līmeņa ziņā) ir tieksme atrast līdzīgos. Un šeit es nedomāju viedokļu līdzību, bet tieši inteliģenci, jo viedokļi var atšķirties un diskusijās var tikt meklēta taisnība...
Ja nepatīk sabiedrība, kurā atrodies, tad to var mainīt, nepieciešama tikai vēlme.

laiki mainās,mēs tiem līdzi
šodienas leksika ir cita ,,blje , na*uj un ej di*st,, bez labrīt/vai jums palīdzēt/lūdzu
laba tēma un diskusija būtu gara-bet,bezjēdzīgi   redz-likumi ir tādi,ka tam mazam pokemonam (bērnam) ir savas tiesības un sado/mazo atkrīt,līdz ar to ir kā minēju ,,po un nax,iepūt kur neskan,,  
par intelegento tev pastāstīs opaps vai arī vēstures grāmatās

būtībā tur ir sudraba vārnas fenomens, ķip noķer vārnu, nokrāso sudraba krāsā un palaid, pārējās bēgs prom. Lai cilvēki čupotos tiem jābūt plus mīnus līdzīgiem, un ja kāds atšķirsies to nepieņems. Arī šajā laikā inteliģences vērtība ir kritusies, jo cilvēki ar augstākajām izglītībām savā jomā nevar darbu atrast, un tur pretī cilvēks ar zemu izglītības līmeni var pelnīt diezgan lielu naudu. Kā arī vieglāk ir būt ap viduslīmeni, nekā augstāk., jo nedomāt ir vieglāk.

Protams, ka inteleģence nav patoloģiska novirze, bet vai es to nosaukt par normu-diez vai, jo, katrs jau izvēlas kāds viņš būs, var jau būt arī vnk cilvēks, kurš nav inteleģents. Es arī neteiktu, ka ir maz inteleģentu cilvēku, tajā sabiedrībā, kurā es apgrozos, cilvēki ir ļoti inteleģenti. Vajag tikai pareizajās aprindās apgrozīties un neliksies, ka inteleģento cilvēku ir maz.