Mans kārtējais murgs...

piekrītu tam domu gājienam, ka kāds ir izgudrojis bībeli un visi tam tic.cik nu visi-reliģiju ir daudz, un katra pastāv uz to, ka ir tikai viens Dievs.nez, es neesmu no ticīgajām, uz baznīcu neeju.K-kāds jau spēks ir augstāks par mums, bet es tā saprotu, ka īsti pierādīts nav nekas..

vienvārdsakot-pasaka, kuru uztver nopietni ir visa tā reliģijas padarīšana!

es arii neticu un mani tas gluzi nesaista!
kaa war ticeet kkam taada ko neesi redzeejis,dzirdeejis wai ko tamliidziigi!
piedodiet ticiigie,bet taas ir mulkiibas!
es esmu ateiste un pagaans!
demoleet wai nosodosi iztureetie netaisos,bet Diewins man nawa paliidzeejis taa kaa to gribeetos!

Tu raksti, ka par Dieva esamību nevar pārliecināties. Gribu oponēt, var un vajag paļauties uz kārtību, ko cilvēks nav radījis, bet dzīvo pēc likumiem, kurus kāds ir ieprogrammējis. Dievs ir abstrakts jēdziens, man vairāk patīk termins Augstāks spēks, Enerģijas radītājs, Visuma radītājs u.t.t. Lai ko cilvēks darītu, lai kā protestētu pret šīs zemes kārtību, nevienam vēl nav izdevies pierādīt, ka cilvēks ir tik varens, ka var mainīt sistēmu, kas precīzi strādā, precīzi pilda savas funkcijas. Katrs posms, katra suga, katra dabas parādība ir kā zobrats no perfekti veidota mehānisma, ko cilvēks pūlas saprast miljoniem gadu, bet diezgan jau bezcerīgi. Ja esam iedomājušies sevi par Dieviem, kāpēc tad tik neveikli mums sanāk tikt galā ar uzdevumiem, ko liktenis mums piespēlē ik reiz kā jaunu uzdevumu, un vienmēr liekot izvērtēt, cik lielas ir mūsu potences izkļūt no pārbaudījumu klāsta? Un viens no veidiem, kā pildot šos "mājas darbus", pārliecināties par Dieva esamību, ir paļāvība, mūsu morāle, kas tiek traktēta kā Dieva likumi. Šī tēma nav apspriežama un atbildama pārs teikumos ircā, bet ik dienu mēs sastopamies ar daudziem jautājumiem, kas liek aizdomāties par to , kas mēs esam uz šīs planētas? Domāju, ka tieši šo neticīgo darbības ir postošākās, kļūdas, par kurām cilvēce maksā un maksās skaudri un sāpīgi zaudējot miljoniem dzīvību, sakropļojot tik pat dzīvju un pakļaujot tūkstošiem citu dzīvo būtņu eksistenci milzīgiem pārbaudījumiem. Un kā likums, šie izmisušie izdzīvo tikai ar ticības vairošanu sevī, no sirds lūdzot palīdzību tam, ko cilvēks intuitīvi jūt, bet kuru nav bijis lemts redzēt. Jautājums paceļas viens, kāpēc cilvēks atrod dvēseles mieru tad, kad paļaujās uz šo augstāko spēku, kad no sirds pieņem Dievu, kad ļauj sevi vadīt un pieturās pie cilvēcības principiem? Tādu piemēru ir nenormāls skaits. Un pat pats neticīgākais, vismaz reizi dzīvē nonāk situācijā, kurā izmisumā paceļ acis pret debesīm. Kas tas ir? Vai instinkts, vai zemapziņas impulss, atmiņas, par to, ko mēs zinam? Tikai uzdevums ir padarīts grūtāks, atņemot mums šo informāciju, nodzīvojot mūžu, mums ir jāatgriežas ar dvēseli pie sava radītāja. Dzīve ir tikai pārbaudes laiks, to taču mēs visi jau tā kā esam aptvēruši, jo neviens nav nodzīvojis mūžu peldoties nirvānas apspīdētā labklājībā. NEVIENS.

nu es biju teicis ka neticu tam ko neesu redzejis bet ta vestures u4uks pastastija joku ka mes neredzam veju, bet ticam tam tapec varbu kkur ir kkas kas liecina par vina eksistenci tik mumss vel nav lemts uzinat taisnibu


KKo nomurgoju, bet gan jau tu sapratisi

P.S. es neesu ticigs :D

Pieljauju ka Dievam var ticeet,tas nav nekas nosodaams,bet ir veeel visaadas suuda izdirstaas sektas,tipa jaunaa paaudze utt,kurus apshaut vajag,vot taa jau ir hu***a,to midzenjus gan vajag demoleet>>>

kkam augstākam jau ir jātic....  tad vismaz ir kam pasūdzēties, izstāstīt bēdas un lūgt kko....
nez..man dievi vnm ir likušies kkas īpašs, tuvi liekas Seno ēģiptiešu dievi un šumeru... budismā tikai jāpielūdz Buda, bet patiesībā tā ir tikai  dzīves jēgas meklēšana, gandrīz tas pats ir Hinduisms, bet latviešu senie dievi ir arī kkas īpašs...ne jau velti vinji visiem  ticēja un ar maģiju nodarbojās.... vēl jau aizvien var just enerģiju, kas plūst no svētvietām....

Ticība ir rodama lūgšanās....kkam cilvēkam ir jātic....

Itichi, pamodies.... mosties tač... murgot ir diezgan neveselīgi un nav ieteicams vispār gulēt darba laikā ;)

ko darit ja dzive vai nu totalas halavas krit vai vienas neveiksmes.. tas ta vien liek domat ka kads maita to visu groza turp atpakalj..
ticigs neesu bet daziem mitiem reizem nevis gribu ticet bet ljaujos manjiem.. lai varetu tomer bik pasapnjot a ne murgot so dzivi talak

... ir daudz ko teikt, bet slinkums iedziļināties .... :[ ... neticu ... negribu ticēt ... nejūtu, ka vajadzētu ...

http://www.irc.lv/video?id=IJxMHkgEVQ8q <--- tas derēs :] ...

es arī neticu.. kā gan lai notic kam tādam, ko neesu ne redzējusi, ne kā (nju tā teikt, neesu izjutusi dieva palīdzīgo roku, kā ticīgie saka)... unj runājot par bībeli - nju kāda sacerēta pasaciņa, unj par to kā radās vispār baznīca utt, tak baznīca, reliģija, tas viss tika izdomāts, izveidots, lai būtu vara pār cilvēkiem senos laikos...

ticu, ka kaut kādi augstāki spēki ir, ticu Dievam kaut arī neesmu viņu redzējusi un uz baznīcu neeju.
bet visas reliģiskās organizācijas, sektas man izraisa savā ziņā riebumu par to, kādas tās ir... daudzu ideoloģijas man šķiet vnk smieklīgas. katra cenšas būt labāka, bet tajā pašā laikā nodara ļaunumu ne tikai cilvēkiem, bet arī apkārtējai videi...

un piekrītu gan itsmee, gan miiceniitei

ak kungs

tev ilgi ļoti ilgi vel murgot vajadzes sava dzivite