Neuzdodad dažreiz jautājumu kādēļ mēs dzīvojam un kāds tam mērķis?

Banāli - bet domāju arī viens otram.Nē, ne jau mīļotai brūtei, čalim, noteikti nē, un arī ne tikai lai turpinātu savu sugu. Dāvāt prieku, palīdzēt, kalpot (Labā nozīmē). Problēma ta tāda, kad katrs mēs jau neapzināmies, cik patiesībā esam vērtīgi, pat tikai kā cilvēki.Taču ar gadiem to labi ja saprotam. Darot labu, ķēdīte turpinās - arī citi izjūt pateicību un dara labu...taču šī nav ideāla pasaule - un pats redzi kā nu te ir.
Un galā, ticu, kad ar nāvēm nekas nebeidzās. Tu tāpat dzīvo - vismaz savos darbos, atmiņās (ko pat saka materiālisti)

Es uzdodu daudz dažādus jautājumus.Bet šādu jautājumu neuzdodu.Zinu ka es piedzimu,jo mamma ļoti gribēja.Man ar to pietiek.Cerams mani bērni arī saprot.Tāpēc arī dzīvoju....

Uzdodu jā. Nekad neesmu nonācis līdz atbildei. Skatoties uz savu dzīvi liekas ka to bezpriģeli neviens nevarēja iepriekš saplānot :D

Labs jautājums ir kāpēc mēs ejam iekšā irc.lv ja jautājumus neuzdodam.

Ja tu te nebūtu ja, tad tev nebūtu nekāda mērķa.
jo parasti jau visiem cilvēkiem ir kāds mērķis kapēc viņš te atrodas.
vai es sev ko tādu jautāju...
Nu nezinu, teiktu jau,ka nevis dēļ mērķa ko tādu darītu,bet jautājums ir kapēc vispār te atrodos..
Jo zin kā saka, ka vajagot dzīvē mērķi utt
Muļķības, mēs jau te atrodamies vien tapēc,ka katram ir savs mērķis,uzdevums šajā pasaulē..
Un esam šeit lai to izpildītu.