Nu ircieši nolīgojaties tā kārtīgi.. Un nesavāriet podus!! ;)

haotiska, nesavākta aizmārša... izpaužās pilnīgi visā ko es daru. Nu piemēram mana istaba ir pastāvīgā nekārtībā un tā nav vnk nekārtība, tas ir haoss un 3. pasaules karš reizē, nē vsp es ļoti mīlu kārtību, apm reizi nedēļā es viņu izmēžu līdz pašiem pamatiem, lai arī pati varētu tur normāli ieiet, bet nepaiet ne diena, kad bardaks ir akal mājās. tāpēc bieži gadās, ka uz darba kas ir rakstīts tikai vakar un jānodod rīt, jau ir čības nospiedums nu kā piemēram šobrīd... arrghh!!  

nee, kad biju mazs biju mierigs. podus variju kad gaju videnee. Ooo, jaa

ja es savariiju vakar ta piedzeros ka neatceros ka majas atbraucu ha ha ha
labakais ka atbraucu !!!!!!  

hvz..es savaa laikaa arii nebiju nekaac engeliic..bet nu jau 5 gadi kaa nomierinaajies absoluuti..starp citu-izeja-armija..izmaina ljoti cilveeku..zeel gan,ka nav vairs obligaatais militaarais dienests...

Ceru ka pārāk lepna nebūsi,mūs neaizmirsīsi.......

Atkarībā no aizvainojums. Varu dienu, nedēļu, bet varu arī gadu. Protams kontaktējoties tā nu zobu neturu, bet par cilvēku ir cits priekšstats uzreiz.

garīgi protams manieres !!!man piemēram ir šoks, ja kāds vīrietis lamājas necenzētiem vārdiem sievietes klātb;utnē, vai liek kājas uz galda... man pierasts dzīvot sabiedrībā, kur ciena sievieti... kaut gan draugu pulkā ir arī tādi kas ir sēdējuši cietumā, viņi tomēr prot uzvesties sievietes klātbūtne, bet tie kuri neprot, vispār uzskatu pa purva lauķiem...

Tapēc, ka ēšana pati par sevi ir vissmagākais darbs. Padomā - cik stundas tu vari darīt fizisku darbu? Un cik stundas tu varētu ēst? Daudz jau nu noteikti nē :) Tātad vissmagākais darbs. Un kurš tad vēl pēc tā varētu kaut ko pastrādāt.

ja zini neapmierinātības iemeslu,tad var mēģināt to lietu izrunāt un ir cerība ar to tikt galā
bet ja nav konkrēta iemesla neapmierinātībai ,tad tas neliecina neko labu
diez vai tas pāries,var ar to sadzīvot,bet tas nekur nepazudīs,var pat augt augumā

domaaju ka nopleesamajaa kalendaaraa to var izlasiit