Nu, ok! Varu uzdot savu jautájumu tiesi tá ká tas tika prasíts man, neievérojot pieklájíbas robezas.

"Labi tam cilvēkam, kas atrod īsto atziņu, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!"

nez, cik pieklājīgi, bet visbiežāk, tā ir izvairīšanās no atbildes..
Vai arī tulītējas atbiles..Kamēr Tu atbildi, ja atbildi, pārdomāt, ko un kā teikt..
reizēm bail, ka npasaka, ko tādu,kas tevi neapmierinātu....
aiij, vārdu sakot tā IR izvairīšanās..

nekas, taa dazhreiz gadaas...paldies par to vieglo jaut.:D

Kāda velna pēc es gribu vēl vienu suni un vēl fredku šalles vietā?

es nezinu vai tu to VARI!!!

Bet nu driiksti :p

Iespējams, ja tā jautā, otrs nav pārliecināts par Tavām jūtām, tātad trūkst apliecinājumu. Tu domā tam jautātājam ir viegli uzdot šos vārdus, zinot , cik banāli tie skan? Ja nemiers ir spēcīgāks par loģiku...tad var jau arī pavaicāt...

taada nav :))

70% atbildēt 30% uzdot

Var. Aizstājot to ar vārdiem "Ziemas saulgrieži"

Aaaaaa tu domā personīgos jautājumus par draudzenēm ja, darba vietām ko strādā, kapēc nestrādā, ja jau tā utt...

Jā tie ir jautājumi, kuri manliekas riebjas visiem.
Un tie ir jautājumi, uz kuriem negrib neviens īsti atbildēt, jo ir vai nu bail no savas atbildes, vai bail no tā ko jautās kad atbildēšu...
Tas jau patiesībā ir psihiski iegājies cilvēkā,
jo es pat teiktu, ka daudzi cilvēki izvairās no kontakta ar citiem cilvēkiem. Jo viņš apzinās to, ka citi ir labāki nekā viņš.
Tapēc daudzi ieraujas sevī, nerunā ne ar vienu.
Vienmēr jau būs tie labiņie un veiksmīgie un tās saucamās - pelēkās peles, kuras eksistē starp tiem labiņiem un visiem citiem.
Tādi gadijumi parasti "nedzīvo"...
Tādi vnk "pastāv"