Nu un kadas sajutas bija?

Jā, pilnīgi piekrītu. Pašam pat šodien tā bija... ;// bija baisi, bet labi ;]]

Tas smagi un skumji - tā tam nevajadzēja notikt...

nabaga vecumdienas...pensija nekada un tas slimibas..oi,negribu tas piedzivot

Jā, tā kā esmu emocināla, tad mani viegli aizkustināt.

Es sevi nosodu parasti ;[

Vagoniņš ir tepat pāri Gaujai, izlekt vajadzēja jau sen, bet es nevaru - man liekas, ka ķeršu trieku un viss :D

Kad pēc stundas gribēšanas uz toleti pa "lielajam" tu beidzot uz viņu tiec

un otrs ir sēdēt vasarā pļaviņā ar mīļoto uz pleca, skatoties uz pussabrukušo šķūnīti

Gribas iziet ārā un ar kādu pastaigāties, bet visi, kam rakstīju negrib nekur iet...  

Ja pozitīvas , tad dodiet tik vairāk, bet negatīvajām ar nav ne vaina, ir ar ko salīdzināt. Ir iespēja svinēt uzvaras, kad nokāpjam no melnās līnijas. Es cenšos atcerēties to, ko cilvēks man ir devis labo, tā vieglāk piemirst pāridarījumus, jo labais vienmēr ir. Tie cilvēki, kuri mums ir nodarījuši pāri, kā likums, kādu laiku ir arī cēluši debesīs, par to jau viņus arī atceramies:)). Pelēkie nāk un aiziet, bez pēdām.

Vot, kad man beigsies atvaļinājums, tad tev pateikšu.