Ok.. nopietni!

Pēc notikuma,kad es gandrīz paliku bez pirksta,es gredzenu nenēsāju,neriskēju.Ja man jautā es saku taisnību.Ja pajautāsi,tev taču pa galvu neviens nedos.Kas neriskē,tas nevinnē.Un mēs jau esam noskaidrojuši,ka nevienmēr ģimenē ir viss normāli.......

visas tās runas par to ,jaukt vai nejaukt citu laimi -ir garām.nu ja patīkat viens otram,tad gredzens neaturēs.man neuztrauc vai precēta,vai ne.

nu domāju ka laulātam jābūt ir sirdsapziņai un nevaidzētu darīt TO pa kreisi,kā arī pateikt uzreiz ka ir precēts lai vēlāk nav pārpratumu un domstarpību-ko ne tā pateicu??

Nu es domāju, ka speciāli precētu cilvēku attiecībās iejaukties ir noziegums,
bet ja kāds slēpj to, ka ir attiecībās vai precējies, tad nedomāju, ka tas ir īstais, jo ja tā labi padomā, arī tu vari pēc kāda laika kļūt par piekrāpto.

nu jaa,no vienas puses jaukties nevadzeetu.Nu ,bet nevienmeer mees aprecamies ar to iisto!Jaa un varbuut ''tieshi Tu esi tas iistais''.Bet to laikam var uzzinaat iejaucoties un riskeejot.

zini, ja celji krustojushies, ko padariisi? :) ka jau teici, taisniibu neviens neteiks no sakuma ;)

Ir cilvēki,kas to dara sporta pēc/dzimumam nav nozīmes/,krāj piedzīvojumus.Ir cilvēki,kam,patiesi,laime ir aizsoļojusi garām-jo apprecās arī ne vienmēr aiz jūtām/iemesli atšķirīgi/...Tā kā-mūsu Likteņa nolemtie tepat vien staigā kaut kur mums līdzās...nezinot.Ja ir lemts tikties-Kāpēc gan nē? Ir kas tāāāds,kas cilvēkus vieno no pirmā mirkļa---vajag tikai izlemt-nevis mocīties atlikušo mūžu.

jajaucas ieksa, jo sava laime ir galvenaa!