Ot kuda rozdaetsja interes?

Paldies, bet tā barība nav priekš manis, bet kafiju un ābolu pīrāgu pagatavoju šodien pati. Šodien taču svētdiena. Mājām savu tiesu arī vajag atstāt.

Es svārstos starp Dostojevski un Jeseņinu.
Kur var dabūt testus, lai uzzināt precīzāk?

Es gribeju riteni - man pardevejs ZZK veikala - tu jau drošvien vari atļauties tik pedāļus nopirkt - jo ritenis maksaja 800.. es biju šokā!

Kas ir bijis, tas bijis.
Mans domāt labāk nevajadzētu par to daudz runāt. It īpaši, ja nejautā.
Parasti jau gribas zināt, kas un kā, bet, redz, ja arī stāsta, kā var zināt, ka nemuldās?
Uzmanīgi pavērojot un salasot pa kripatai info var vairāk uzzināt.

GUDRS PAKLUSES.....stulbenis pateiks     

Mazgadīgo portāls ar mērķi ieiet un nodirst kādu citu, bet ieejot iekšā piemirstot, ka tajā pašā laikā nodirsīs arī tevi.
Faktiski jāpiekrīd crow, tā ir ļoti liela ateja, faktiski slimiem bērniem slima vide. Dīvaini, ka cilvēki tur sēž gluži kā ircā un gaida kad kāds viņus nodirsīs vai ko riebīgu pajautās.
Varbūt tas tāds baznīcas sindroms, visi mēs esam grēkojuši un gaidam kad kāds mums bakstīs acī un teiks - tu esi stulbs, tu melīgā padauza tu guli ar kārli un jāni, bet jānis guļa ar kārli. Es tevi ienīstu.
Smieklīgi man liekas tas, ka lai arī visi visus noliek anonīmi, tāpat ir skaidrs, kurš tas ir, jo kurš gan vēl zinātu ka kārlis guļ ar jāni, ja ne Saša, kas grib gulēt ar Mašu.. kaut kā tā..
..cits aizietu sadotu pa muti un nekāda naida, visiem viss būtu skaidrs, bet tur kūdīšana kūdīšanas galā.. netīrs portāls, bet tas nav ask.fm vaina, tāda diemžēl ir tā jaunatne, kas tur uzturās.

Nejau Rīgas dome vainīga, ka maskačkā notiek tas kas tur notiek, tur sabiedrība tāda.

Es savām meitām paskaidroju kā jūtos un neko daudz nebija jāstāsta, jo viņas to uztvēra kā pašsaprotamu, jo visu to sen bija sapratušas. Mani atbalstīja un iedrošināja. Viņu galvenais uztraukums bija tajā, vai spējam ar tēti palikt labi draugi. Šķīrāmies tiešām ļoti cilvēcīgi un teiktu pat sirsnīgi. Tas bērnus neievainoja.. Nekad neesam nostādījuši bērnus izvēles priekšā, viņas mums uzticas. Man meitas ir labākās draudzenes. Mūsu uzticēšanās viena otrai ir neatvietojama. Man nekad, nekas nav pārmests par manu izvēli. Viņas man bieži atnākot saka: "TU neesi laba mamma, jo TU esi labākā mamma." Vai tas nav tas, kā dēļ ir vērts dzīvot un radīt? Viņas man kā spožas bākugunis ceļā...Kas gan es bez viņām būtu? Tomēr labi apzinos, ka tētis pret meitenēm jūt to pašu ,tādēļ viņa ceļš uz viņu sirdīm nekad netiks ierobežots. Viņas ir trīs, nekas nav jādala, visiem tiek, spēj tik saprast kuru jautājumu ,kura uzdod, viņu ir tik daudz! Galvenais neiedomājies, ka bērns neko nesaprot, viņi atcerās visu ,arī pieauguši kļūstot, runā to, ko nebūs kauns dzirdēt arī viņam pieaugot.