Pēc kādām traumām cilvēks var palikt antisociāls?

tādu jau ir miljons,dara savu darbu ,klusi un mierīgi .....un kamēr cilvēks nepazūd ,tā arī neviens neievēro viņa eksistenci
labi vai slikti ??? es nezinu

taadeell ka neveelaas sabrukt. jo vienam ir krietni gruutaak. nav kam pieglauzties un nau ko samiillot.

samierinies, paies laiks un izdzīvot var, pašam tā gadījes ka meitene grib ar mani tikai draugos palikt, bet nu tas ka izdzīvot nevar - tās ir muļķības :)

Netikai varētu, bet reāli dzīvē saņemot zvanu par tuva cilvēka nelaimi, nāvi....
fiziski ir palicis pat ļoooti slikti..
brrr...pat domāt negribās...ja Man pasaka ko sliktu par mīļajiem un tuvajiem uztveru to 10x saasinātāk, un iznākums Manai veselībai varbūt pat ļooti bēdīgs....

Hērostrats nodedzināja Romu un viņu atceras tikai vēstures stundās kā sliktu piemēru

25087 gadu laikā ir tikai 127 Budas, starp tiem arī Jēzus Kristus

Esmu ceļā lai izmēģinātu laimi un pievienotos šiem 127 izciliem cilvēkiem

     Īstenībā briesmīgi! Ja Tu šo cilvēki esi patiesi mīlējis ar visu sirdi un dvēseli, tad pēc viņa zaudēšanas katra lieta, katra smarža, kas bija saistībā ar mīļoto, Tev atgādina bijušo... Pat dzīvokļa sienas šķiet it kā uzbrūk un nomāc.
     Pierādīts, ka cilvēkam pametot telpu, tajā vēl ilgstoši paliek daļa no auras un ar savu klātbūtni nomāc garu un jauc domas.
Risinājums ir vienkāršs: dodies cilvēkos, iepazīsties. Pārvarot savu emocionālo nomāktību saistībā ar zaudējumu un sākot jaunas attiecības, aura (astrālais mīļotā cilvēka dubultnieks, ja vēlies) izzudīs no dzīvokļa salīdzinoši ātrā laikā. Un tad jau...

Lai Tev izdodas!

Mirt pašai. No nāves nebīstos un bez manis iespējams, ka cilvēki varētu iztikt - izraudātos kādu laiku un miers, bet tam otram cilvēkam varbūt ir bērni vai kaut kas cits un viņš ir daudz nozīmīgāks.
Es spētu nogalināt tikai tad, ja tas notiktu pašaizsardzības ceļā un šis cilvēks man uzbruktu. Bet nu ja man bez iemesla iedotu vnk šaujamo un teiktu nošauj to otru vai sevi, tad nu manos deniņos ātri vien parādītos caurums.

Maigi un bez traumām?   ja tev cīgas nebūs tu sāksi avīzi rullēt un tēju pīpēt   ja nav gribas spēka, tad nevar arī atmest.
Izstāstīšu, kā es atmetu;
Aizbraucu uz vienu burziņu. piedzēros, sapīpējos tā ka nākamajā dienā vēlējos, kaut māte mani nebūtu dzemdējusi. no rīta uz smagām fūgām izgāju uzpīpēt- knapi 1/2 cigareti varēju novilkt, jo vakardienas činčiki līda ārā no rīkles- piespiedu sevi nopīpēt atlikušās 3 cīgas (tanī brīdī es jau sāku atvadīties no dzīves   ). metot prom pēdējo benāru teicu "viss- metu nost smēķēšanu" un tas nostrādāja- kopš tā laika vairs nepīpēju (jau 8. mēnesis)   grūti bija- bet es gribēju tikt vaļā no tā sava mīnusa...

Viss atkarīgs no piezemēšanās vietas un viegluma :) Statistika liecina, ka katrs 100. izpletnis neatveras, dzīve pierāda, ka tas ir TIKAI statistikas papīrītis, tas notiek biežāk, tikai to nekur nepublicē :))
Veiksmīgu lecienu ;))
Es arī kādreiz nolekšu. Noteikti! :)