Par ko tu to nosauktu?

Skaudība?    
Tā nu viņš ir (apzināti vai neapzināti),ka uzsit tā saucamo "škrobi",tā teikt-iz operas-"kāpēc viņam ir,bet man nav,kāpēc viņam veicas,bet man nē.." utt.
Reizumis arī mani šis kaitēklis piemeklē,bet no otras puses-tas mani stimulē darboties un sasniegt to pašu,ja ne vēl vairāk.

Es pat nevaru to izskaidrot... vai gēnos vai audzināšanā vai ir vēl kaut kas... Pateikšu godīgi - es nezinu, kāda ir ši veida škrobe, kādas ir šīs izjūtas.  Tas ir kaut kāds skaudības paveids!? Priekš manis šie cilvēki ir vnk MALAČI! Un kaut kādā mērā, pat viņiem nezinot, mani Skolotāji. Bet Skolotājus es cienu!
Ko es tiešām zinu -man ir divas rokas, divas kājas, biete starp pleciem un laba veselība! Tātad - PILNS KOMPLEKTS! UZ PRIEKŠU! IZMANTO TO! ALLES!  
..šitam visam ir arī otra puse.. mums katram ir iedalīta veiksme , tikai savā jomā. Daudzi savu veiksmi panāk ar smagu darbu, citi ar cītīgu mācīšanos/intelektu... bet varbūt kāds -Tavā skatījumā "Veiksmīgais" , labprāt būtu Tavā vietā!?  To mēs nezinam.

Nē,man nerodas škrobe,ka citiem veicas!!! Es priecājos par ikvienu,kas kaut ko sasniedzis!!
Man tikai sevis žēl,ka pati nemāku "uzpeldēt"!