Par viņiem.

OOOOOOOO ir un kā vēl cireiz uznāk!!! Un arī ir gadījies , ka pasaku---labāk nepaliek!!! tikai vēl sliktāk(vainas sajuta) jo tomēr viņi ir tie kas dāvājuši mums dzīvību un ieguldījuši savu dārgo laiku mūsu izaugšanā!
māca jau mūs ,jo ļoti mīlu un negrib redzēt ka mums sāp utt...bet fcuk! Muns ne vienmēr tas vajadzīgs!
bet nu ne jau mēs viņus izvēlējāmies!

Blja man mashiinu shodien neiedeva.. un pat nepaskaidroja kapeec.... PSC.... gribejaas toch pateikt, ka negribu naakt majaas... :((

Man tā bija pirms kādiem 6-7 gadiem, kad viņi mani vēl uzskatīja par mazu meiteni, taču tagad, kad es pati strādāju un apgādāju sevi, viņi man vairs neko nevar pateikt un pat ja arī kaut ko aizrāda, tad es uzklausu viņu viedokli, bet tik un tā pēdējais vārds paliek aiz manis.

jaa.. gadiijies ir.. ta4u saprotu, ka vinji mani tomeer miil.. veelas to labaako, taapeec peedeejaa laikaa cen6amoes atrast kompromisus. ja vinji nebuutu taadi, kaadi ir, tad laikam nekad neizaugtu par normaalu cilveeku. ja es vinjus neklausiitu, tad dro6i vien dziivee neko nesasniegtu.

Trakajā tīņu vecumā bija gan, bet tagat, kad pašai aug dēls... Ai kā es viņus saprotu :)

Jā,dažreiz tā tiešām ir,bet neko neizdarīsi,vecākus jau neizvēlas.

oO jaa !!!!

oo.. un ne vienu reizi vien, bet ta ar neesmu pateikusi

???????

Tādos brīžos iesaku mazliet aizdomāties par to, kāpēc viņi tev kaut ko aizliedz vai neļauj. Jo vairāk tu pretosies, jo asāka paliks situācija. Ok. Aizvākties jau vienmēr ir viegli, bet tikai pēc tam tu saproti, ka tā it nemaz nav bijusi tava labākā izvēle dzīvē.

sen tā nav gadījies... parasti ir tā ka es viņus nokaitinu :/

Tēta man nav.
Un mammai ir gadījies t'smagāk uzbļaut-atšujies :)
Jā, vnk krīt uz nerviem nemitīgās mācības, to var , to ne, ko tagad darīsim utt Tā ir mana un tikai man dzīve, ko dzīvoju.

netiekos ar viņiem tik bieži,lai spētu mani izbesīt.