Pirmā Lielā Mīla... ?

No 2. klasītes. Puisī no blakus skolas. Viņš tad mācījās 5. klasē, kad pirmo reizi viņu ieraudzīju. Drīzāk tas bija viņa smaids un smiekli, kas mani tā apbūra. Biju iemīlējusies (lasi - apmāta) 10(!!!) gadus, līdz 18, kad viņš mani bildināja caur vecākiem, bet man par to nebija nekādas nojausmas. Tad tas beidzās. Vienā mirklī. Tad es pirmo reizi sapratu, ka piepildījums nav tik skaists kā ilgošanās...

bik pāri 18.
nav ne jausmas ne ko dara, ne kā iet.

16. attiecības draudzīgas.    

Nu esmu iemīlējies, bet neesam kopā(17 18 gadu). Nū kas ar viņu notiek nezinu

Kā pašlaik atceros   16 gados 3 mēnešos Kaimiņmājas meitenē iemīlējos līdz pat matu galiņiem mēnešus divus-trīs man nekas cits neeksistēja uz Pasaules, bet tad pārcēlāmies uz citu dzīvokli un skolu un tad tā Mīlestība palēnām izplēnēja   jāpaskatās savā dienasgrāmatā kā tas viss bija

likaas pashai, ka 16, bet tomeer tas notika 17 gados.. tgd nezinu, droshi vien ir kopaa ar citu meiteni, taapat kaa es ar citu puisi.

16.
2 klasesbiedrenes. Praktiski vienalicīgi.

kaut kādos 17 laikam..
nu dzīva jau ir, redzu tāpat draugos ir..
nezinu, varbūt varētu izzināt, bet domāju, ka nav jēga tam jaukties tur iekšā viņas dzīvē utt.

No 1.klasītes, kad pienāca īstais laiks,apprecējāmies. Tagad šķirti...Katrs dzīvojam savu dzīvi.