Plikām kājām pa sniegu.

Man patīk izbaudīt sniegu, bet tikai pēc pirst. Tad tas ir baudījums ,kontarstu izjūta, arī rūdīšanās iespējas. Nekad neesmu no tā ieguvusi iesnas, vai kādu citu diagnozi:). Arī peldēt dzenājot ledus gabalus, pēc īstas izkarsēšanās ir vairāk kā baudījums. Iesaku, nenožēlosi:))!!

Paldies es uz feļdčeru galda gulēt negribu.
Bet jā, ka saka "agneseKatram" tu pamēģini )))

jaa,es esmu skreejusi pa sniegu ar plikaam kaajaam..mums austrumu ciinju treninjaa tas piedereejaas pie ruudiishanaas:D..izskreejaam apli,un ta iekshaa sasildiit-riktiigi izkustinot kaajinjas..
super sajuutas:))
un ne reizi tad neslimoju..:)

Ja tā pēkšņi sāksi vicot pa sniegu, tad nekas labāks par slimību Tevi negaida... Norūdīšanās ir jāsāk ar norīvēšanos ar skalpju, aukstu dvieli, kontrastdušām u.tml, tikai pakāpeniski pārejot uz tādām šoka terapijām...

pēc pirts ne tikai pa sniegu ar basām kājām skriets, arī dīķī esmu līdusi... sajūtas fantastiskas...

plaušu kasons garantēts

oi! neesmu mēginājusi atsaldēt pedāļus:))

taa ir forsa sajuuta kad  ar baseneem tu dragaa pa sniegu  un ja veel esi no pirts iznaacis tad krosu var skriet

uu katru gadu to vien daru...mm pec pirtinas!!!!

Esmu gan pa sniegu staigājis gan pa oglēm.. pa oglēm bija inčīgāk, pēc tam vēl ilgi strutojošās kājas varēja spaidīt.. :) Pa sniegu gan tā patīkami, sajūta itkā pa adatiņām staigātu