Preceties tas ir labi ?

Manā gadījumā Jā -tas būtu loģisks attiecību turpinājums.
Kad?-Tad ,kad jūti ,ka esi tam nobriedis un zini,ka vēlies ar to cilvēku pavadīt visu atlikušo mūžu,mīlēt,rūpēties utt. :)

Tas ir atkarīgs no Tevis paša. Ir cilvēki, kas radīti ģimenes dzīvei , bet ir arī tādi, kas nē. Un nav sliktāki ne pirmie , ne otrie. Būtībā cilvēks ir saimes, ģimenes radījums. Stipra ģimene ir veselīgas sabiedrības, stabilas valsts/iekārtas pamatšūna.
Kad? Tad, kad esi dabūjis pamatu zem kājām/stabilus ienākumus, jumtu virs galvas. Tad, kad esi jau gana pieaudzis, nobriedis. Un katram cilvēkam tas ir individuāli. Pie tagadējiem apstākļiem labāk nesteigties. Vsp te padomu grūti dot. Jo cik bieži vien nesaprecas aiz FANTASTISKAS MĪLESTĪBAS LĪDZ KAPA MALAI, bet jau pēc gada, pāris panckas un puņķi pa gaisu, katrs uz savu pusi un ALLES! No lielā jūtu izvirduma palicies tikai viens pir..iens.   Bet bēri jau saķīlēti, kredīti sagrābti un viss ir dziļā ... . Labāk jau laikam dažus gadus vnk padraudzēties, pārliecināties gan par savām, gan otra cilvēka jūtām, iepazīt dažādās dzīves jomās/situācijās. Steigties tiešām nav, kur, tici man. Iebraukt tajā purvā vai laulības ostā (tas - kā nu kuram sanāks) , UZSPĒSI VIENMĒR!
p.s. Un nebūsim tik kritiski un stoiciski, bet pastisimies realitātei acīs- liela daļa iepaz saitos utml šrotos/dvēseļu svalkās tusē tieši precētās(-ie)/attiecībās esošās(-ie). Un ne tikai vecie krabi, bet arī 20-30 gadīgie.
Īsāk, precēties labāk tad, kad būs nokritušas brilles dēļ NEATKĀRTOJAMĀM   izjūtām intimajās lietās (čurajamo sabīdīšanā) un spēsi saredzēt arī pārējo.

Es par laulību...cits dzīves posms.. tā ir ģimenes veidošana, stabilitāte, miers un prieks.
Ja nu dzīvojot,dzīvē sanāk šķirties,tad vismaz otrs nepaliek bešā,tad var sadalīt mantu uz pusēm un ja ir bērni,tad bez grūtībām var pieprasīt alimentus.Biežāk šķirās tie cilvēki,kuri nav īsti viens,otru iepazinuši vēl ir rozās brilles uz acīm un jau stāvoklī un dēļ tā aprecās.
Dzīvē visādi var gadīties.Bet tad vajag precēties,ja esi drošs ka mīli to cilvēku un turpināt mīlestībai augt un neatstāt novārtā un nebūt egoistiem.Svarīgi ir visas grūtības risināt pārī, vismaz mēģināt, nevis uzreiz šķirties.
Savukārt pret to cilvēku, kurā saskatāt savu otro pusīti, esiet maksimāli godīgi, lai jūs divatā atrastu labāko attiecību modeli. Svarīgi ir neizlikties otra priekšā par to, kas tu neesi, īpaši tas attiecas uz sievietēm, jo viņām ir lielāka tendence pielāgoties nekā vīriešiem.
Precēties vajag,tad kad tu jūt ka ir īstais brīdis klāt
Tāds nu ir mans viedoklis.

Galīgi garām.. cik esmu dzirdējis  
paprasi sen4iem ;)

Atbildēšu pēc LR likumdošanas.
Laulībā var stāties no 16 gadiem ar vecāku atļauju, sasniedzot 18.gadu vecumu jau pats vari izlemt.

Te tev neviens nepateiks kad un vai vajag   - jeb arī tu rīkosies, kā tev šeit ieteiks ?


Vēro dzīvi sev apkārt, izdari secinājumus, atrodi savu otru pusi un izdomā pats.

Uz šo jautājumu nav objektīvas atbildes.

Manuprāt, pāri dzīvo ilgāk un laimīgāk, ja nav precējušies. Mūsdienās cik ātri apprecas, tik ātri izšķiras.

Un visiem maniem paziņām, kas pēdējos gados ir apprecējušies, ir tikai viens laulību iemesls - meitene palika stāvoklī, vecāki piespieda apprecēties. Žēl, ka tagad viss notiek tik ačgārni.

nafik:O
pareizi,ka tas ir stūlbi,saistīt dzīvi tikai ar vienu:DDDDDDDDDDDDDD

preceties ir labi,ja esi parliecinats par otru cilveku uz visiem 101 % kaisle..milestiba...ir parejosha..paliek ciena un uzticiba..ja esi parliecinats,ka pec 2 vai pec 17 gadiem tas viss bus tad precies.. bet dzive dazhadi gadas... vairak nav kaa musu vecakiem un vecvecakiem..ja precies tad uz muzhu..shis vertibas ir zudushas..bet kas labak  gruti teikt..jo nelamiga lauliba mociities arii nav verts...jadzivo ta ,lai vecumaa un mirstot tu sev neko neparmestu..un teiktu.. es dzivoju ka gribeju un dzivoju laimiigi!)

Nav tā ka to baigi vajadzētu. Vispār es pilnībā piekrītu Vangam. Vispirms ir jāpārdomā sekas tam. Jāpārdomā arī tas, kas būs, ja tomēr gribēsiet šķirties. Precēties ir labi tad, kja tu savu otro pusīti esi pamatīgi iepazinis, esi pilnība samierinājies ar visiem niķiem un stiķiem. Precēties ir labi, ja tu apzinies, ka šis ir tas cilvēks ar kuru vēlies būt saistīts arī likuma priekšā. Labi ir tad, ja divi cilvēki domā par savu nākotni, velas lai bērnam abi vecāki būtu juridiski saistīti un velas arī kopā oficiāli dalīt visu savu mantu.

Kad precēties ir slikti? Slikti ir tad, ja precas tikai tāpēc, ka ir "nejauši" ieņemts bērns, ja to dara nedomājot par tālākam sekām... ja to dara tad, kad nav nekāda finansiāla balsta- respektīvi - abi vēl dzīvo kopā ar vecākiem, ne vienam, ne otram nav pastāvīga darba.

noteikti ir vēl daudz piemēru kāpēc tas ir labi vai slikti, taču kopumā uz šo jautājumu nevar atbildēt- balts vai melns. katrās attiecībās tas ir savādāk un vispār pašam ir jājūt kā ir labāk.