Latvijas augšņu klasifikācijas shēma ietver visu Latvijā sastopamo augšņu iedalījumu 3 pakārtotās klasifikācijas pamatkategorijās:
klasēs – 3;
tipos – 12;
apakštipos- 54.
Modeļsaimniecībā 21, 2% no visām augsnēm aizņem tipiskā brūnaugsne – BRt, tā ietilpst I klasē – automorfās augsnes, un pieskaitāma 2. augšņu tipam, 21. apakštipam.
Brūnaugsne – iztrūkst (izskalošanās) horizonts, nav podzolācijas pazīmes. Tā veidojas uz ķīmiskā ziņā bagātiem cilmiežiem, intensīvi dēdot primāro silikātu minerāliem, t.i. veidojas pārmālošanās uz vietas. Augsnes absorbācijas kompleksā ir augsts piesātinājums ar apmaiņas Ca un Mg. Mūsu gadījumā brūnaugsne ir ar vāji skābu līdz neitrālai, kurā labi nodrošināta ar augiem izmantojamiem fosfora, kālija, bora, vara un molibdēna savienojumiem. Lauksaimnieciskajā izmantošanā, līdzīgi velēnu karbonātaugsnēm, tās ir piemērotas ziemas kviešu, cukurbiešu un lucernas audzēšanai. Mūsu gadījumā ziemas kviešu audzēšanai.
Modeļsaimniecībā pārējos 78,8 % aizņem podzolētās augsnes. No tām vislielākais īpatsvars ir trūdainai, podzolētai glejotai augsnei – PEn – 19,5ha, tā ietilpst II klasē – pushidromorfās augsnes, un pieskaitāma 8. tipam, 8.5. apakštipam.
Pārējā ir velēnu podzolaugsne PVv – 18,7ha, I klase – automorfās augsnes, 3. tips, 3.1. apakštips.
Podzolaugsnes – augsnes ar podzolācijas pazīmēm, ģenētiskie horizonti labi diferencēti. Veidojas un mazkarbonātiskiem vai bezkarbonatiskiem mālsmilts, smilšmāla vai māla cilmiežiem, galvenokārt mijiedarbojoties diviem pretējiem procesiem – velēnošanās un podzolācijas. Iespējamas arī glejošanās norises.Sastopamas reljefa paaugstinājumos un līdzenumos, tā tas ir mūsu gadījumā.
Izplatīta Vidzemes paugurainās augstienēs un Ziemeļlatvijas
morēnu līdzenuma un pauguraines augšņu rajonā.
Podzolaugsnēm, kas veidojušās uz bezkarbonātiskiem viegla granulometriskā sastāva cilmiežiem, parasti ir skāba reakcija visā profilā, zema piesātinājuma pakāpe ar bāzēm, vāji izteikta mikrobioloģiskā un slieku darbība, maz augu barības elementu, arī mūsu gadījumā daļa augšņu ir skābas.
Agronomiskā vērtība un izmantošana ir atšķirīga un lielā mērā atkarīga no velēnošanās un podzolēšanās procesu izpausmes, cilmiežu ģenēzes, granulometriskā sastāva, iekultivēšanas pakāpes u.c. faktoriem. Velēnu podzolaugsnes, kas veidojušās uz karbonātiskiem, smaga granulometriskā sastāva cilmiežiem un ir iekultivētas, lietojot pareizu agrotehniku un sabalansētu mēslojumu, iegūstamas augstas graudaugu, sakņaugu un lopbarības kultūraugu ražas.
Trūdainām glejotām podzolaugsnēm bioloģisko procesu veicināšanai nepieciešams nelielās devās dot sadalījušos kūtsmēslus, jādod mikroelementi. Pēc ielabošanas var ierīkot kultivētās ganības vai uzlabotās pļavas, kā arī audzēt pārējās kultūras, kā tas ir mūsu gadījumā.
Augšņu agroķīmiskais raksturojums.
Augsnes auglību veido un nosaka dažādi faktori. Viens no nozīmīgākajiem ir augsnes agroķīmiskās īpašības – organisko vielu saturs augsnē, reakcija, augiem nepieciešamo barības elementu daudzums augsnē, augsnes spēja saistīt barības vielas. Agroķīmiskās īpašības ir atkarīgas gan no augsnes veida , gan granulometriskā sastāva, bet lielā mērā arī no cilvēka darbības
.
