Spodrināt savu tēlu.. - Kā tu mēdz spodrināt savu iekšējo (tajā skaitā arī ārējo, sabiedrisko, ģimenisko) Tēlu?

Nesūdzos par sāpīgām lietām, līdz ar to cilvēki domā, ka mana dzīve ir kā sapnis - nu nav tā, taču stāstot citiem to, kas mani nomāc, es īpaši neko neiegūstu. Man nevajag vēl piecus cilvēkus, kas saka, ka "viss būs labi"; man vajag risinājumu. Turklāt, tas, ko neatklāju, nekādā ziņā neatbrīvo no kaut kādiem pienākumiem, tādēļ nav ko čīkstēt. Life goes on.

man tak poh... ko citi domaa par mani, galvenais lai esmu saskanjaa ar sevi. nafig vispaar ko spodrinaat, man ir savi principi un viss paareejais.

Da nekā - man ir mani cilvēki, saistības, pienākumi, intereses, sirdslietas. Kaut ko spodrināt, kaut ko slīpēt... da nu i naffig!   Darīt nekā cita nav, vai!?
Labāk būt tādam, kāds ir, lai pēkšni kādā momentā neizlien patiesais un tad izgāšanās pa pilnu programmu!

Esmu tāda, kāda esmu. Spodrinu sevi kā personību, nevis kā tēlu. Tēls jau rodas pēc darbiem, panākumiem, nevis pēc tukšiem vārdiem un solījumiem. Mācos. Mācos veidot attiecības, tikt galā ar problēmām, saprast citus, tā arī veidojas tas tēls. Citi zina uz ko esmu vai neesmu spējīga, līdz ar to tas tēls mainās laikā gaitā automātiski  

Iekšējo - pārdomāju, ko esmu darījusi.
Ārējo - īpaši nepiepūlos, ir kam es patīku, ir kam es nepatīku, ar to arī samierinos. + daudz skaļi smejos :D
Ģimenisko - tur ir citas saites, ģimeniskās. Tās spodrināt ir grūtāk. Ar darbiem un emocijām.