Tavuprāt, kas notiks ar valsti, kad tajā iestāsies bankrots?

Būs pakaļā...
Būs tie kuri nostājās kriminālajā pusē un tie kuri no viņiem cieš, liela daļa sabiedrības rīcībspējīgā vecumā (pārsvarā vīrieši) nodibinās pusmilitāras organizācijas ar domu pasargāt savas tuvākās apkaimes ļaudis un patrulēs uz maiņām savā rajonā...Pēc neilga laika cilvēki jau būs novest tik tālu (dēļ nežēlīgās rīcības no noziedznieku puses skat. TVnet.lv par Alūksni), ka sāksies tā sacīt ātrā-taisnā tiesa, noķertos sodīs uz vietas un bez tiesas...tas savukārt novedīs līdz tam, ka arī šī sabiedrības daļa sāks grupēties, kā rezultātā apkārtējās valstis slēgs robežu ar Latviju - kā sacīt ļaus mums vārīties savā sulā, pēc neilga laika - pārdesmit gadiem - Latviju ātvērs kā 64 tūkst. kvkm. lielu savvaļas parku - bez iedzīvotājiem...

man ir tādas bažas,ka tiks vis izpārdots ārzemniekiem-tagad kautko dzirdēju par pludmales abūvi,karoč var gaidīt viskautko-neko nevar prognozēt

tad mes busim vainu krievi vainu amerikani :D

varbūt būsim zviedri

galvenais lai kājas būtu siltas,,,,tad jau izdzīvosim...

buus kaa aafrikaa. inflaacija 150%, bezdarbs 87%, lielaakajai daljai alga 15 dolaari meenesii.

Latvija bankrotēs. Vienkārši.

to tik kalvītis zina

kaads bazh kabatas, un bazh pamatigi ta ka vemiens jau nak, un apstaties nevelas     

haoss

attiecīgajā vietā darbs un materiāls

Valstī bankrots laikam varētu iestāties tad,kad jau viss būs noticis-bankrotējušas firmas,uzņēmumi,darbavietas..kad vairs nebūs ne darba vietu, ne importa,ne eksporta,Valsts kase tukša un strādāt nevarētu pat valdība,tad būtu bankrots. jebkurš,kam gribētos,varētu valsti paņemt savā paspārnē. nu kaut kā apmēram tā.

Nu, domāju, ka valsts neeksistēs mazā iedzīvotāju skaita dēļ.

Kas ir valsts bankrots?
Jēdziens „valsts bankrots” Latvijā ir jaunievedums un precīzi nav definēts. Svešvārdu vārdnīca jēdzienu „bankrots” skaidro divējādi – uzņēmēja vai uzņēmējsabiedrības maksātnespēja vai sabrukums, neveiksme. Maksātnespēja ir stāvoklis, kad uzņēmums vai nu nespēj pildīt savas saistības (veikt norēķinus) – to sauc par naudas plūsmas maksātnespēju –, vai tam ir negatīvi aktīvi, jo saistības (pasīvi) pārsniedz to segšanas avotus (aktīvus) – to sauc par bilances maksātnespēju. Valsts bankrots acīmredzot nozīmē valsts maksātnespēju, citiem vārdiem, valsts nespēju laikus veikt norēķinus. Valsts saistības var būt saprastas kā valsts kopuma (valdības, uzņēmēju un iedzīvotāju) saistības vai kā valdības saistības. Atšķirībā no uzņēmuma bankrota, kad uzņēmuma kā juridiskās vienības darbība tiek pārtraukta, valsts kā juridiskas vienības darbība nekad nebeidzas, un tās saistības nevar palikt neizpildītas. Tāpēc jēdziens „valsts bankrots” ir neprecīzs un nepiemērots – tā vietā labākajā gadījumā varētu lietot jēdzienu „valsts bankrota stāvoklis”.

Jāpiebilst, ka ārvalstīs jēdzienu „valsts bankrots” lieto, bet šāds lietojums tiek uzskatīts par aplamu. Akadēmiskajā literatūrā izmanto jēdzienus „maksātnespēja”, „aizņēmumu krīze” vai „defolts” (latviešu valodā pārņemts no angļu valodas vārda default), ar šiem vārdiem apzīmējot stāvokli, kad valsts aizkavē vai vispār nemaksā ārējos parādus.

Enciklopēdijā Vikipēdija skaidrots, ka bankrots, maksātnespēja un defolts nav viens un tas pats. Maksātnespēja nozīmē, ka parādnieks nespēj pildīt saistības, turpretī bankrots nozīmē ar tiesas lēmumu apstiprinātu maksātnespēju. Nonākot maksātnespējas stāvoklī, uzņēmums var arī nebankrotēt, ja tam izdodas atrast līdzekļus, lai maksātnespēju novērstu, piemēram, aizņemoties vai pārveidojot parādus. Savukārt angļu vārds default tulkojumā nozīmē „trūkums”, „saistību nepildīšana”. Latviešu vārds „defolts” asociējas ar ārkārtēju stāvokli, pilnīgu sagrāvi. Masu medijos tas dažkārt tiek lietots, runājot par valstīm, kas nonākušas lielās finanšu grūtībās (piemēram, par Krieviju 1997. (1998.) gadā). Būtībā ar angļu vārdu default apzīmē stāvokli, kad parādnieks nav izpildījis savas saistības.

Atbilstoši Vikipēdijas skaidrojumam par valdības maksātnespēju un bankrotu nevar runāt, jo valdība nav tipiska juridiska vienība – tās maksātspēju nenosaka tās aktīvi. Tāpēc pareizāk lietot jēdzienu „in default”, ko latviešu valodā varētu tulkot kā „trūkumā” vai „ar nesamaksātiem parādiem”. Vikipēdijā netiek runāts par valsts kā kopuma nespēju kārtot savas saistības (iekļaujot arī iedzīvotāju un uzņēmumu nespēju atdot parādus). Latvijā valsts ārējais parāds nav liels, turpretī kopējais ārējais parāds, kas ietver arī uzņēmumu un iedzīvotāju parādus pret ārpasauli, ir ļoti liels – gandrīz pusotru reizi lielāks par valsts iekšzemes kopproduktu. Tāpēc var būt tā, ka valdība spēj pildīt savas saistības, bet pārējie nespēj. Turklāt valdībai ir ne tikai ārējās, bet arī iekšzemes saistības – jāmaksā pensijas un sociālie pabalsti, algas valsts un pašvaldību darbiniekiem un jānodrošina valsts institūciju pastāvēšana. Plašāka definējuma trūkumu var skaidrot ar katras sastāvdaļas atsevišķo saistību ar maksātspēju un valsti. Ilgstoši maksātnespējīgi uzņēmumi bankrotē un izbeidz pastāvēt. Iedzīvotāji ir fiziskas būtnes un bankrota dēļ nevar izbeigt pastāvēt, bet, zaudējot ienākumus un īpašumus, viņi nonāk zemākā labklājības līmenī – pat tādā, ka nepieciešama valsts palīdzība. Kā iepriekš minēts, valsts nevar beigt pastāvēt un tās pienākums ir nodrošināt ikviena iedzīvotāja dzīvotspēju. Tāpēc valsts maksātnespēja tiek risināta starptautiskās finanšu sistēmas ietvaros un vienmēr tiek novērsta, vai nu atlaižot konkrētās valsts parādus, vai tos pārveidojot citās īstenojamās formās.

2008. gadā ziņas par valsts bankrotu izskanēja par divām valstīm – Īslandi un Ungāriju. Par Īslandes valsts bankrotu Latvijas plašsaziņas līdzekļi sāka ziņot 2008. gada oktobrī. Savukārt 2008. gada novembra sākumā Ungārijas premjerministrs Ferencs Ģurčaņs paziņoja, ka Ungārija ir izvairījusies no valsts bankrota, pateicoties starptautiskajai finanšu palīdzībai.