Tolstojs atcerās kā viņam manīti autiņi, es atceros sevi no divu gadu vecuma–no kāda vecuma ir tavas atmiņas?

Daudz. Esmu palicis trulāks, asāks...
Pag.gad pieliku punktu valsts darbam, izgāju sen lolotos kursus metālapstrādes jomā, esmu uzsācis jaunu ceļu - savā mērā brīvība, neatkarība... Soli pa solim eju uz privāto uzņēmējdarbību ( par veidu gan vēl neesmu pilnībā izšķīries). Esmu pievērsies kaut kādiem jauniem hobijiem.
Atgriezos ircā! :D  

p.s. šodien nopirku jaunus gummminiekus! :D

Man domas dalās par šo tēmu- no vienas puses tam nav jēgas, jo tāpat to lieto visi, kam nav slinkums. Pat desmitgadīgie.

No otras puses gan tas būtu labi, mazāk pa ielām staigātu dzērumā tie, kuriem ir 18-20, jo policija pie tādiem varētu piesieties nopietnāk. Un arī universitāšu kopmītnēs iespējams tas tiktu uzraudzīts stingrāk. Tad, kad es pirmajā gadā dzīvoju kopmītnēs, kur pārsvarā dzīvoja ekonomisti, viņi ballējās katru dienu. Jau no pirmā kursa uzskatīja, ka nestaigāt uz lekcijām ir stilīgi. Ar viņiem kopā sāka tusēt arī mans nu jau bijušais kolēģis, kuram tusējoties nebija laika mācīties un diemžēl nācās medicīnas fakultāti atstāt. Bet tas viss ir tikai teorētiski.

Principā, ierobežo vai neierobežo, viss ir atkarīgs no audzināšanas ģimenē. Mums neaizliedza svētkos iedzert šampānieti, paši vecāki svētkos mums nopirka kādu sidra pudeli, nedaudz aliņu iedeva padzerties un teica, ka mēs drīkstam lietot alkoholu tikai mēs nedrīkstam to slēpt. Līdz ar to, tā mums nebija nekāda ekstra un nebija vēlmes pa kluso no vecākiem pietempties kā lopiem. Derētu bērnus arī aizvest pie kādas alkoholiķu ģimenes, lai paskatās, kā tas dzīvē notiek. Kamēr man pašai bērnu nav un vismaz vēl turpmākos 19 gadus šis jautājums nav īpaši aktuāls.


Ja tad kad man palika 18, tie nebūtu bijuši pilngadības svētki, tad diez vai tās būtu labākais tusiņš manā mūžā. Ja man būtu jāsvin 21. dzimene kā pilngadība, tad jau tas būtu bēdīgāk, jo mans tētis vairs nebūtu kopā ar mums.

Esmu daļēji uzskaitījusi par un pret, tā ka beigās šajā pozīcijā palikšu neitrāla. Kaitīgi tas ir, jā, gan, bet kas tad nav kaitīgs mūsdienās, kad gaisu bojā cigarēšu dūmi izplūdes gāzes, mēs ēdam ķīmiju un esam nemitīgā stresā.

no 7-iem gadiem :) kaimiņš iemācīja, un atdāvināja savu veco riteni - pārāk aizrāvusies biju ar to divriteņošanu :D
atceros, ka tad ļoti bieži braukājos. bet vēlāk apnika, un tagad - tik pa retam :)

atceros savu pirmo dienu bernudarza, jo saku iet 3 gados, biju nobijusies, noraudajusies un ludzos mammai lai neiet projam, lai njem mani lidzi

Ja es atcerētos visu, kas noticis līdz šim, tad jā. Citādi nav vērts.. izdarīšu visu pa vecam un nebūs jēgas. =/

atkariigs ko un kur liist iekshaa maneejaa jau tagad shiveree 7gadi

no 4? Tas jau vēl vēlu... draudzenes sīcim vēl nav 3 gadi, bet dragā jau spēlītes pa kompi... es neatbalstu... savējo sūtīšu uz dejām, daiļslidošanu, futbolu, hiphopu dejot vai vienalga kur, lai tikai nedirn pie kompja...

Braucieni uz zoodārzu un atrakciju parku katru vasaru.

Lāpsta, mežs, bu-būū!    Saldumi, īstais plombīra saldējums, "Globusa" kompoti, lečo, igauņu Pepsis un "saldie salmiņi", zapte tūbiņās, konfektes ar marmelādi, "Limonāde", "Marcipāns", mežs, parks, dīķis - Daba, brīvība, piekrītu Weronikai - bezrūpība,  vectēvs un vecmamma, viņu māja, ezeri, smaržas.. mmmm. :)