Tu esi laimīgs/a, kad paliec viens/a?

Es vienkārši esmu laimīga :)

beerniibaa pamaniijos arii pie taas pierast, taapeec man iipashi neko nemaina ne vientuliiba ne sabiedriiba, vislaik ir ok.

Reizēm esmu par to pateicīga, jo tas pat ir nepieciešams.

Atkariba no situaacijas, visa visuma nevienam neiesaku but vienam-tas vnk spiez pie zemes!

nea labak protams patik but kopa ar sievu vismaz ir ar ko nodarboties un ar ko parunaties

JĀ, ULISITA! ES ŠODIEN BIJU LAIMIGS! Kad dienas vidū pašā darba karstumā atvilkās kaimiņš nedaudz ,,paņēmis uz krūti" un sāka izrādīt vēlmi piepalīdzēt... centos būt tolerants. Vecais krabis saparata un zolīdi notinās drošā attālumā   .

Man nepatik palikt vienai-kaut ari busim katrs sava istaba vai majas gala bet es jutisos labak neka kad apkart neviens nav! Bet sad tad tas tiesam noder!

brīvā dabā atrodoties mežā uz visiem 100%

laimīgs :/ diezin vai kads būtu. dziļi sevī ir vēlme būt kādam līdzās, bet lai apkopotu savas domas via biku atdzist no kada strīdiņa ir labi pabūt vienam... pašam vismaz ir to4 labāk

Man patīk. Pārsvarā ir tā, ka apkārtējie man traucē kaut ko darīt, ja es tieši konkrēti neesmu izvēlējusies pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem. Daļu dienas es labprāt pavadu vienatnē, īpaši, ja tas nozīmē strādāšanu pie datora.

Reizēm jā, jo šad un tad jau vajag pabūd vienam..

īpaši laimīga neesmu, tas atkarīgs no situācijas, kāpēc esmu palikusi viena.... Bet piekrītu jau teiktajam, ka reizēm ir noderīgi palikt vienam, pat vajadzīgi

Nē. Man patīk kompānija, kad varu forši parunāties & izrunāties.

laiku pa laikam vintulības terapija.. ai, tas ir pats labākais kas vispār var būt..  :)
pat tad ja domāju skumjas domas, es kaut kā jūtos ļoti piepildīta un patiesībā laimīga..
sabiedrība mani izsūc tukšu.

esmu laimiigs man ir viss ko veeleejos berniibaa tatad esmu laimiigs

nu tas atkarigs no gariga