Un kā ir ar to draudzību (sk.iekšā)?

ja tas būtu tik vienkārši,tad jau daudzi tā vēlētos darīt,nevienam jau negribas būt sāpinātam ,pamestam,bet reti ,kuram tas izdodas tā pa īstam
man liekas,ka tā ir tava maska,pēc jautājumiem,taviem,spriežot neesi jau ne kāds cietsirdis

A kapēc galvā vispār kaut kas jāiekaļ?
Vieglāk tak ir neko neiekalt un laist visu savā ritējumā.
Tu domā,ka tā domāšana jau laikus tev ko mainīs,nu nemainīs,tu tāpat nevienam nevari uzspiest kā tev gribētos,lai visi būtu utt.

Ja šādi galvā iekaļ, tad jau nekad neuzzināsi kā tas ir- būt kopā pa īstam. Līdz ar to, nemaz īsti necentīsies tās attiecības veidot, uzturēt un stiprināt, lai tās kļūtu par KAUT KO. Šādā veidā vienkārši neapzināti tiks darītas lietas, lai tikai paātrinātu šķiršanos. Ja runā par vienas nakts attiecībām, tad gan šādi domāt būtu laikam vislabākais variants.

kad iepazīstos,es par tādam lietām vispār nedomāju.Laižu pašplūsmā.

Galvenais, iemācīties neiespringt un neuzspiest - ne sev, ne citam. Un laiks parādīs.

Nav parezi Ja mīli, tad tā nedrīkst, vajag vienot tad savu kopīgu ceļu.
Ja nemīli, tad  tā ir  cita lieta.

nekaadi standarti tam nav..katram cilveekam idividuaali pluust taada veida emocijas....tur nu atbilde jaameeklee tev sevii....

Nekad nekas nav jākaļ galvā