Uz darba intervijām noteikti esat gājuši. :)

Varēt jau varu, bet pagrūti ir sevi pareizi novērtēt! :)

Mums pierasts smilkstēt, smaidīt un nodurtu skatienu bubināt kaut ko par ņu drusk virs minimālā būt lab, es jau tik grib vergot ka traks... lūdzu, ņemiet mani...  
Redzi, darba devēji vai to nozīmētas personas nav viena modeļa roboti, te bišk pašam jāzondē tas deguns, kas Tevi intervē un kas tas par uzņēmumu, kur grābi informāciju, ka šiem vajag darbinieku, vai tur bija norādīts atalgojuma apmērs, ja bija, tad atbilde ir -jā, mani apmierina jūsu norādītais atalgojuma apmērs, tāpēc te sēžu tagad, jopcik, vai cieni sevi, vai esi labs speciālists attiecīgā jomā, cik pieprasītas ir Tavas prasmes, specialitāte, kāda ir Tava sadzīves situācija un šito visu izvērtējot tad arī izdari secinājumu, vai vari tirgoties. Es nesauktu pārāk zemu, jo tad intervētājam uzreiz būs iespaids, ka neesi pārliecināts par savām spējām. Sevi un savu darbu vajag cienīt.

Darba devējs grib iegūt paklausīgu aitu(kurai daudz vilnas) vai aunu (vēlams ar lieliem un stipriem ragiem), vēl tas grib lai tam skatās mutē un acīs, neaizmirstot kabatā vai rokassomiņā paņemt līdzi ziepītes. Tāds ir darba devēja "labais tonis".! Profesionālo darba devējs nostāda otrajā plānā. Tāda ir mana pieredze.

taisit vakarinas :) tapec labak aiziesu uz veikalu un nopirksu kaut ko :)

,,Skaloju smadzenes"    

No ēdamlietām - augļiem, Martini. No neēdamām - labai omai un humora izjūtai.

Jābrauc zaļumos un jāguļ teltī!