Vai "Atbildes labošanas iespējai" vajadzētu veltīt vairāk par 5 minūtēm? Reizēm tas šķiet, ir par maz...

Es vecos labos laikus saistu ar ne tikai skolu..
Skola tas tā...
Vecie laiki bija labāki ar cilvēkiem, notikumiem...
Kas tagad vairs ne atpakaļ nenāks, ne arī ar tevi sarunāsies..
Žēl protams, jo liks jau nestāv uz priekšu

Sev
Jaunu zinību apgūšanai
grāmatu lasīšanai
atpūtai

Pirmā.

Atbildu uz jēdzīgiem, pat ja ļautu limits, neatbildētu, bet kaitināt..??

Kāpēc gan?

Tā vienkārši ir mūsu pašu izvēle..

Kā gan internets vai "citi resursi" var palīdzēt atbildēt uz šo sarežģīto jautājumu? Manuprāt, katram cilvēkam vienmēr būs iekšējie jautājumi, uz kuriem viņš izmisīgi vēlas rast atbildes, taču tie atrodas ļoti dziļi... Mani personīgi nodarbina viens milzīgi aktuāls jautājiens: Kurš no šobrīd tik daudziem atvērtajiem iespēju ceļiem sevis izzināšanai ir ejams? To ir tik daudz, ka es apjūku, un lienu tiem pa vidu, taču - kas par daudz, tas par skādi. Šobrīd esmu tādā kā "radošajā krīzē", kad visam iecerētajam nepietiek laika. Prr... aizrakstījos.

Vai tad uz visu ir jāatrod atbilde? :))) Varbūt tomēr vajag, lai kaut kas ir apstridams, kat kas noslēpumā tīts, kaut kas nezināms... Citādi sāks garlaicība mākt....