Vai Jūs dzīvojat patstāvīgu dzīvi jeb joprojām esat atkarīgs no vecākiem??

Patstāvīgi dzīvoju no 17 gadiem un nu jau 5 gadus daļēji uzturu savu mammu.Iespējams,ja nebūtu sākusi tik agri dzīvot savu dzīvi,tad tagad nespētu palīdzēt saviem vecākiem.

tēvu redzu reizi pusgadā, māte dzīvo laukos. naudu viņiem neesmu prasījis ilgāku laiku, 2x mēnesī aizbraucu atpūsties uz nedēļas nogali, jo tur ir zaļumi, miers un plašums. tā dzīvoju kopš kādiem 20.5 gadiem.

joprojām man ir atkarība no vecākiem=)

diemzjeel veel esmu atkariiga no vecaakiem,jo darbu apvienot ar maaciibaam nav iipashi viegli..

Nevajag man nevienu, arī radoties nemīlu. Man patīk būt savā pasaulē, starp draugiem, nevis cilvēkiem, kuriem maz skaidrības par to, ko es daru un kas esmu. Tētis un māsa man ir miruši, mammai sava dzīve. Tā kā nejūtos ne no viena puses apgrūtināta.

Aizgāju no vecākiem, no viņiem vairs neesmu atkarīga, bet no drauga gan, jo pašlaik nestrādāju, bet mācos...

jau 5 gadus patstāvīgā dzīvē tālu no mājām, reizi mēnesī apciemoju vecākus :)

atkarīga no vecākiem neesmu nemaz,tas bija tik sen,ka jau neatceros kā tas bija!

Atkarīga jaunu neesmu, bet dzīvojam vēl kopā ... :) ... atļauju neprasu kkur iet ... varu tikai pieklājības pēc kko pateikt ...

dzivoju pastāvīgi,tā ir vnk superīga sajūta,ka nav ne no viena atkarība,dari ko vien velies :)

atsevišķi sāku dzīvot 18gadu vecumā,bet viena un brīva tikai pirms 3 mēnešiem.

Protams, ka patstavigi, nu jau man ir pasai sava gimene, kur nu vel prasit lai vecaki mani vel uztur :)) Satiekos gan ar vinjiem, sad un tad "ljauju" pieskatit savu delu, vinju mazdelu :))