Vai Tu esi kādreiz rakstījis sniegā mīļotā cilvēka vārdu? Un cik ilgi tas saglabājās?

Tas bija laikā,kad mani no mīļotā šķīra pārsimts km,tad vienu vakaru sēdēju kāpās jūras krastā...Iespējams,ka pie vainas bija grupas Velves izpildītās dziesmas vārdi-"...kamēr tu biji projām,kamēr tu biji miegā,ierakstīju es,ierakstīju es tavu vārdu sniegā",kas tobrīd skanēja man ausīs un kāpēc ķēros pie liedagā atrastā kociņa,lai turpat kāpās atstāstu Viņa vārda nospiedumu,divas sirdis un pāris asaras...
Par to,cik ilgi tas saglabājās,grūti teikt,vien zinu,ka pēc trim dienām sākās atkusnis.

Esmu ar pēdiņām iepēdojis mīļotās vārdu uz aizsalušas upes. Aizgāja puse dienas... Vēlāk no tilta skatījāmies. Jāatzīst, tas bija sen, kad galva nebija pilna ar muļķīgiem stereotipiem un visas emocijas bija no sirds patiesas.

nee, tikai saveejo meegjinaaju churaajot uzrakstiit      

Jup, esmu... Turējais jau pietiekoši ilgi, kā nekā virs raxtītā bija jumts ... ;]]`

Es vakar izmīzu mīļotā/s vārdu sniegā. Lai tak izceļās.

ja esmu un tas turejas ne ilgak ka 1 min jo pats to izdesu jo nebija ajadzigs!

nee....
nav bijis tads milotais lai es to izdaritu...

neesmu, man nav bijis tā , nereiz..

es raxtu savu vārdu sniegā...

Nē, nav gadījies...

Neesmu, man tā doma nepatīk...