Vai Tu proti pienjemt atvainoshanos?...

Atvainošanās un piedošanas lūgšana ir divas dažādas lietas. Ja man uzkāpj netīšām uz kājas un atvainojas, tad man nav problēmu pieņemt atvainošanos un es par to uzreiz arī aizmirstu. Bet ja man cilvēks lūdz piedošanu par kādu ļoti smagu pāridarījumu, tad man ir jāapsver visi "par"un "pret" un ja es cilvēkam piedodu, tad aizmirst tik un tā nevaru.
Par sīkumiem man nav problēmu atvainoties, bet ja lieta ir tik nopietna, ka jālūdz piedošana, tad tas ir grūtāk, nav viegli atzīt savu vainu. Cenšos nedarīt neko tādu, par ko vēlāk būtu jālūdz piedošana.

Ja kaadam nepietiek ar atvainoshanos un saak chakareeties,tad taadi ir jaasuuta dirst.Bet atvainoshanos vieglaak ir pienjemt,ja tie nav tikai tukshi vaardi.Es parasti atvainojos ja esmu vainiigs:))

Es cilvēkiem ļoti ātri piedodu.. ir ļoti maz lietu ko es piedot nespētu. Atvainošanās vienkārši liecina par to ka vainīgais pats saprata ko ir izdarījis, bet ne vienmēr.. dirsā līšanu ciest nevaru!

Pienemt ta protu,bet bríziem sirds dzilumos tas grauz.

Pirmkārt es nekad nenovedu līdz tam, lai vēlāk man būtu jāatvainojas.
Otrkārt, lai cilvēki attiecībā uz mani savu atvainošanos iebāž sev dirsā...
Parasti es neapvainojos, es cilveku sāku ienīst uzreiz.

Jaa, protu tikai vajaga pienakt un atvainoties

Atvainošanos viegli pieņemt tad ja jūti ka tā nāk no sirds un tā tiešām ir atvainošanās.
Jā spēju atvainoties - tad ja tiešām esmu vainīga. bet ja jāatvainojas par to ko neesmu darījusi - nespēju.

Piedot protu un vienmēr to daru, bet pārnodarījumu nekad neaizmirstu. Sargu sevi, lai Dievs mani sargātu !

nee

Jā. Es tā domāju.

Es vienmēr atri pieņemu citu cilvēku atvainošanos... Nekas nespēju uz kādu ilgi dusmoties un ātri vien es atvainojos ! =))

protu bet atceros visu nodariito.un ja kas liidziigs gadaas no taa pasha cilveeka tas gan viss pa gaisu!