Vai Tu spētu sērot veselu gadu par neizdevušos mīlestību?

veselu gadu
nu nezinu.
parasti ir tā,ka viena mīlestība beidzās tad sākas cita, tā dzīvē iekārtots.
protams jāgrib,lai būtu cita, nevis kā muļķis sēž rokas salicis un gaida.
zinu tādus gadijumus,ka sēž ar bildi rokā un pinkšķ par to, ka pašas dēļ čalis aizbēdzis.
vispār riebjas sērot par kaut ko tādu,kas nav izdevies.
uzskatu,ka tā tiek bendēts tu pats nevis tas otrs un nav vērts tā tad.  

Es varētu pat ilgāk, man tā ir bijis, neko sev nevaru padarīt, es visu ļoti pārdzīvoju. Bet tas jau nenozīmē, ka es visu gadu sēdēšu mājās un raudāšu.

Ja Tev kāds ir nozīmējis ļoti daudz, tad nevar vienā dienā vienkārši izslēgt visas savas jūtas pret to cilvēku, ir nepieciešams laiks! Citam pietiek ar mēnesi, citam ar gadu un ir tādi, kuriem vēl vairāk laika nepieciešams, lai sadziedētu visas "mīlestības" atstātās brūces!

Personīgi, pašai nav sanācis tik ilgi mocīties neizdevušās mīlas mokās...ceru, kad arī nekad vajadzēs!

būtībā jau visas mīlestības vairāk vai mazāk atstāj pēdas, ķip paskatoties vecas mīlestības bildītes sirds sažņaudzas. bet tā laikam gluži nav sērošana. Nu būtībā man būtu smagi jāpiepūlas lai tik ilgi nodarbotos ar sevis žēlošanu dēļ kurvīša. dzīve turpinās, un kas mūs nenogalina dara mūs stiprus.

Nu ja galīgi cita nekā nebūtu ko darīt bet noteikti jau ka atrastos

Vai spētu... Tie miņņi dvēseli skrāpē, neinteresējoties, esi spējīgs vai nespējīgs.      Gadu? Būtu jau ļoti labi, ja tikai.  

neteiktu, ka tieši sēroju, bet nu ilgi. man patīk paskumt.

Ja neizdevusies,tad tur vairs nav,ko sērot.
Ai,nonācu strupceļā:es mīlu,bet mani tik izmanto;es ceru,bet zinu,ka nākotnes nava.
Jā,skumstu jau pusgadu un tāpat jau arī turpināšu,jo tādas izjūtas ar citu vīrieti man nebūs.
Neteikšu,ka sēroju,bet skumstu un ilgojos.

nē,tur jāpriecājas,ja mīlestība neizdevusies,tad labāk,lai  izjūk un viss,nevis ,kaut ko mocās,līmē,stiķē
nav vērts

Tas ir izaicinājums ar kādu balvu beigās, un tiek meklēti brīvprātīgie?

Vai man tā ir gadījies? Jā.

P.S. Patīk šie jā/nē jautājumi, uz kuriem neviens neatbild ar jā/nē. :D

Nav tā gadījies tāpēc nevaru teikt. Droši vien jau, ka nē, bet par to pārliecināties var tikai izbaudot uz savas ādas

neviens dakters Tev nevar paliidzeet !

Kaut visu mūžu

Varbūt ne gluži sērotu, bet pārdzīvotu...

Nezinu, nav tā gadījies. Dzīve rit uz priekšu, gads ir ilgs laiks. Ja nesēž visu laiku mājās un apkārt ir draugu un radu kaudze, tad no šīm sajūtām ātri atbrīvojas. Tāpēc nezinu vai spētu. Man jau neviens neļautu.

Nu varu un ne tik gadu vien ap 2- viem līdz šim bijis.Šad tad vēl tagad pēc 4- triem jau. Darbs ja ir ta protams aizmirsti it sevisķi ja patīkams, bet ja nomācošs un nav cilvēku īsto ta toč liekas sirmis aizies. Tā ka nepiekrītu tam , ka darbs /cilvēki liek aizmirst, viss atkarīgs no situācijām.