Vai Tu tici Dievam? Kas Tavā izpratnē ir Dievs?

=jautājums vienšūņu organismiem:"Kas ir cilvēks? " :)
Jā, ticu.
Mana izpratne ir diezgan aprobežota, lai atbildētu, kāds tas izskatās un ko ēd.  
Ir ļoti vienkāršs piemērs, kas pierāda cilvēka saprāta robežu - mēs nevaram iedomāties, ka Visums kaut kur beidzas  un nevaram iedomāties, ka Visums ir bezgalīgs. Mēs nespējam savā prātā iedomāties 4-dimensiju telpu (neskaitot t-laiku), nerunājot jau par vēl vairākām diemnsijām.
Varbūt mazmazmazdrusciņ pietuvošos atbildei, ja mēs uzsāktu sarunu par Torsiona un Informatīvajiem laukiem, enerģētikām, utt...
Ko nu runāt par Augstākām Matērijām, ja CILVĒKS JOPROJĀM NEZIN, KAS VIŅŠ PATS TĀDS par "fruktu" un no kurienes "novēlies".  

Kā dzen-budists brīvi eju jebkurā Dievnamā un varu priecāties kopā ar citiem -
Lieldienas un Ziemassvētki pārvēršas svētceļotumos pa apkārtējām Baznīcām (Божницы) un tādu ir daudz

Es vērtēju tikai savas spējas saprast Visuma kārtību, bet ar Viedo runājam pa tiešo

Ak, Dievs, ja vien Tu esi..

***

Ak Dievs..
Ak Dievs, ja vien Tu esi..
Šī ir mana pēdējā lūgsna Tev.
.
Ak Dievs, ja vien Tu esi,- es nodomāju atverot kārtējo vēstuli draugos,- palīdzi man tikt skaidrībā ar sevi. Divu dienu laikā iemīlēties divreiz, pat man tas ir par daudz.
Vai tiešām Tu pats nezini ko dari? Esi sajaucis savus grossbuhus, laikus vai vecuma vītumam pievienojies vēl parkinsonisms kā Kārteram?
.
Tu jau zini, ka neticu Tev, neticu nevienam, dažkārt arī pats sev, un tad, gribas uz roku locītavām ar žileti zīmēt termometru. Var arī uz zem ceļiem, nav svarīgi. Līniju pie līnijas, kamēr pārņem nespēks, nogurums un svētlaime.
Tu jau zini ko tas nozīmē.
.
Tu iekāp vannā kas piepildīta ar siltu ūdeni un smaržojošām putām, iemalko pēdējo asiņaino Mēriju vai kādu citu drinku ar alkoholu un, domājot par savu meiteni, par abām, ar žileti ātri vairākas reizes uzšņāp elkoņa locītavā līnijas uz paralēlo pasauli.
Uz Pasauli kurā Tevis nav.
.
Tur kur esmu tikai es un Viņa viena.
Varbūt.
Kā krievu totalizatorā..
Te es esmu, un te manis vairs nav.
Varbūt arī viņu abu nav..
Viņu nav, nav arī Mīlestības..
Nožēlojami un bezgala žēl.
.
Kāpēc Tu neesi visu līdz galam izdomājis, viņu tur taču var arī nebūt.
Kāpēc?
.
Es atkal būšu viens. Tikai es un Tu.
Tā ir netaisnība no Tavas puses.
.
Man nepatīk Šekspīrs, man nepatīk Romeo un Džuljeta.
Tu arī man nepatīc, Tu trīcošais veci, ar garo un sudrabbalto bārdu.
Tu, kas bija spējīgs likt Izraēļa bērniem, Taviem bērniem, klīst četrdesmit gadus pa tuksnesi.
Es Tevi ienīstu Viedais, Tu nespēj risināt ne Pasaules uzmilzumus, ne savu bērnu, ne manas problēmas..
Arī pats savējās..
Vai Tu vispār esi?
.
Dievs, kāp pie manis vannā, vismaz parunāsimies, iedzersim džinu ar toniku un es Tevi aptaustīšu.
Gribu zināt, ka Tu tiešām esi, tāpat kā tās abas meitenes manā dzīvē, draugos, rakstniekos un manā e-pastā..
.
Meitenes ar grieķu cilmes vārdiem un kristālskaidrām dvēselēm un Worhola cienīgām bildēm albūmā.
Man pat nav dota izvēle.
.
Tev, tikai četrpadsmit, Tev deviņpadsmit, bet Tev Viedais necik.
Tu esi manas iztēles auglis un nekas vairāk.
.
Es nevaru iegūt Tevi pat domās.
Tu esi labāka par Nabokova Lolitu, kura patiesībā bija lelle.
Tikai lelle Nabokova rokās un erotomānu fantāzijās.
.
Vēl joprojām neesmu apskatījis foto Tavā profilā, es vienkārši baidos sajukt prātā.
Man pietiek pagaidām ar to vienīgo ko redzu, kad atveru kārtējo Tavu vēstuli draugos.
.
Un Tu, perfektā, otrā - sirēna un nimfa?.
Tev ir Bohēma, savs puisis, bildes kā sen aizgājušām zvaigznēm – Joplin, Monroe, Beatle – uz žurnālu vākiem un posteriem.
Kur atradi tādu fotogrāfu, talantīgu un neatkārtojamu kā Tu pati?
Un Tavi teksti vēstulēs, kas ir kā no grāmatām ņemti. Perfekti un neatkārtojami kā saulēkts, kā zīmējums uz tikko noķerta tauriņa spārniem, tik pat kolorīts..
.
Vai tiešām man jāienīst sava bezspēcība, lai spētu jūs abas mīlēt vienlaicīgi?
Vai maniem ideāliem ir jābrūk kā Jērikas mūriem?
Es nezinu, palīdzi man, Dievs.
.
Es atteikšos no Buddas, Muhameda, Šivas un Krišnas, arī no Tevis, ja tas būs nepieciešams, bet palīdzi man.
Es Tevi lūdzu.
Ak, Dievs.
Ja nepalīdzēsi, tad man paliek tikai divas iespējas.
Neko gudrāku izdomāt vairs nespēju, man širmis ir aizvēries.
To aizvēri Tu.
.
Jārīko referendums un vispārējās vēlēšanās jāievēl Dievs, kas reāli palīdz, nevis uzrunā tevi no Bībeles, Korāna, Bhagavatgītas vai Mirušo Grāmatas, bet arī reāli palīdz - tev, man, citiem mīlestības apmātiem.
Par otro iespēju – burbuļvannu - es Tev jau teicu iepriekš.
.
Gan viena, gan otra doma protams ir totāls stulbums, bet arī jūs esat divas.
Abas manas meitenes, kuras es neprātīgi mīlu un tāpēc jūku prātā..
Tāda ir dzīve.
.
Es ieslēdzu elektrisko boileri, lai uzsildītu ūdeni vannai.
Uz tās malas jau rindojas smaržīgi šampūni un aromātiskās eļļas.
Tā jau mani gaida.
Es apģērbjos, aizvedu savu suni pie drauga, tad eju uz tuvāko Rimi pēc žiletēm un atslābinoša drinka..
.
Es drīz būšu pie Tevis, Dievs, tad arī parunāsim divatā, aci pret aci, zobu pret zobu.
Parunāsim par visu..
Mēs abi būsim līdzīgi – Tu un es.
Tik man vēl lāgā neaug bārda.
Piedod..
.
Piedodiet arī jūs man, manas abas meitenes..
.
Man negribas atstāt Fetišus, kā to pirms manis darīja Merlin Monroe, Janis Joplin, Elvis Presley un daudzi citi.
Es gribu aiziet kā Jim Morrison un, lai mani apglabā blakus viņam Perlašēzas kapsētā - kapā bez vārda.
Parīze man patīk labāk nekā Roma.
Monmatrs ir tālāk no grēka nekā pats Vatikāns ar saviem Pāvestiem un Svēto Krēslu.
Es ierados šai Pasaulē bez vārda un arī aiziet gribu bez tā.
Bez lieciniekiem, bez paraksta, neatstājot aiz sevis nekādas metrikas, anonīmi.
Viņš atpazīs savu bērnu, es zinu to pilnīgi noteikti.

Pārējais manā blogā http://irc.lv/blogs?id=28990

Grūti pateikt vai ticu Dievam, bet ticu, ka ir kāds augstāks spēks par mums..

Mūsdienās "Dievs" ir manipulācijas instruments, lai vārgus un garā vājus cilvēkus vestu tur, kur kādam tas ir izdevīgi - īpaši mūsdienās, kad baznīcas "ēnā" sēž vieni no alkatīgākajiem cilvēkiem (ne visi protams), kas par savu karmu gan vēl atsēdēs ellē
Vienā formulējumā dievs ir citplanēties, kas iesējis cilvēci un spēlējas ar mums kā ar tādiem Sims (datorspēles) cilvēciņiem;
otrā formulējumā dievs ir mūsu iekšējā - stiprā puse, mūsu cerībā un mūsu dārgākās vērtības, kur mēs smeļam savus spēkus;
trešajā formulējuma dievs ir tas, kas pie visa vainīgs un nav visu pasniedzis gatavu, gluži kā mūsdienu valdība.. gaidam kaut ko, paši neko nedaram un protams, ka nesagaidam. Gluži kā tajā anekdotē, kur sargenģelis lūdza Dievam, lai viņa cilvēks vinnētu loterijā, uz ko Dievs atbildējis - ka tas ideots, tā arī nekad nenopirks to sūda biļeti.;
...

Es ticu Dievam kā tādam - neviens nav pierādījis ka viņš ir, bet nav ar pierādīts, ka nav. Bet to ka ir kādi spēki kas mūsu dzīvi ietekmē, tam es ticu. Var to arī nosaukt par Dievu, jo mēs tāpat gribam jebkuras lietas kautkādā vārdā nodēvēt. var jau lūgt koku,  kapēc tad lai to labo domu nekoncentrētu uz Dievu. Jo tā ar ir, jo vairāk pozitīvās domas ap sevi koncentrēsim, jo labāk ies, vairāk sūkstīsimies un gausimies kā neveicas, tad neveicas ar
Dievs ir MILESTIBA. Milet nozimee atverties, lauties un davat to ari citiem.

nu, re pats jauki atbildēji

Es Dievu ticu.
visu laiku uzskatiju ka Dievs radija šo pasauli un cilvēki te paši dara ko grib, bet tagad laikam ka Dievs tomēr iesaistās pasaules notikumos, šo izmainija man viena metene pēc sava stāsta, tas bij` visemocionālaiks stāsts kādu savā mūža esmu dzurdējis. bet varbūt tik sakrītība

Es ticu ticībai (:

Daudz kas ir neizskaidrots un paliks neizskaidrots līdz mūsu nāvei .....

Tādam Dievam, kādu sludina viena liela daļa pajoliņu vārdā Cilvēks -> neticu

Tas nav onkulis:), un tas nav kaut kas viens:). Zem vārda "Dievs" man slēpjas Augstākie Spēki, Kosmoss, Visums, Sargeņģeļi, pēc Austrumu teorijas - Logoss. Tātad tas, ko mēs nezinām, bet nojaušam. Tā ir šī tālā, nezināmā mistiskā  pasaule ar saviem likumiem (ar domu spēka materializēšanos, ar veiksmēm, kuras ir izlūgtas, ar spokiem dažādiem un spokošanos, atmaksas (karmas) iestāšanos) utl. Viss notiek pēc kaut kāda plāna, ritma un tas nenotiek haotiski...tāpēc senais latvietis to nosauca par Dievu.

katra religija Dievu interprete pa savam, tachu tas tomer ir viens un tas pats, nav gruti savilkt kopsaucejus. isi definejot Dievs esi tu pats tiklidz apzinies savas iespejas un nekad neapstajies pie ieguta.

Ticu gan.
Jā, varbūt pašu cilvēku radītās interpetācijas par šo tēmu ir apstrīdamas, bet kaut kādam pamatojumam un skaidrojumam ir jābūt.

Kā fiziska būtne jams tiešām neeksistē. Garīga? Mhm, es ticu Buratino, McDonalds, Coca-Cola un Stīvam Džobsam. Saprati atbildi? :)

man vairaak liekas pienjemama versija, ka visums ir energjija, kuru tad nu uzskata kjip par to Dievu, Allahu utt, kas kurai ticiibai, un mees un viss apkaart esam dalja no shiis energjijas. vieniigais tas pieluugsmes veids shur tur ir novirziijies. gandriiz visaam ticiibaam ir shaadas taadas kopeejas vai ljoti liidziigas nianses, un principaa ir taa ka vairaak izskataas ka jamie pieluudz nevis to kopeejo visuma energjiju bet gan sauli, jo tur ieziimeejas gada laiku vai 12 meeneshu paziimes. kaaroch kaukaa taa.

Neticu, bet gribētu lai tāds ir, es viņu drīzāk dēvētu par likteni :)

noup vienīgais spēks kam es ticu ir savs gribasspēks, dievs savukārt ir tikai izdomāta pasaciņa lai varētu pabiedēt cilvēkus senākos laikos un uz tā rēķina arī nopelnīt naudu baznīcai... dažreiz pat brīnos kā cilvēki vel kam tādam mēdz ticēt :/