Vai atkāpšanās ir ģļēvulība vai prātīga cilvēka solis?

ja cilvēks atkāpjas visur un vienmēr, tad tā jau ir gļēvulība, bet ja tikai noteiktās situācijās, tad prātīga cilvēka solis

tas ir atkarigs no ka  atkapties,ir reizes kad labak atkapties,bet ir ari reizes kad labak nevaidzetu to darit.

Vispārīgā atkāpšanās... domāju tādas nav (kas tas par zwēru un ko tas ēd?). Ir atkāpšanās dažādās situācijās un salīdzināt tās vai ir vajadzīgs. Kara taktikā tas var būt viltīgs manevrs cilvēku/mat.veŗtību saglabašanai utt. Strīdā ar idiotu atkāpšanās ir vnk prātīga cilvēka ļoti pareizs gājiens. Atkāpšanās no mazāksvarīga mērķa svarīgāku lietu panākšanai. Atkāpšanās cīņā ar ,,vējdzirnavām". Atkāpšanās, mēģinot no pleba radīt aristokrātu!    :lol un vēl desmitiem, simtiem situāciju. Droši vien tūkstošiem. Un, protams, gļēvulība, bailes, nodevīgums. Visādi var būt.

Saprātīgi izvērtējot ^par:pret^....noteikti.
Apmēram tā:dībeli sienā neiedzīsi bez urbjmašīnas.
Ja ir liela vēlēšanās-tad:taktikas maiņa un ^cīņas^ turpinājums,kamēr ^apstājas^pulss...

Apzināties savu pienākumu, bet nepildīt to- tā ir gļēvulība.(Konfūcijs)
kopumā atkarīgs no situācijas

tikai no kautiniem, bet ja kkas sausmigs ir izdarits vai pateikts,kkas slikts par manu gimeni, kas protams ir nepatiess, tad gan pa mordu kads dabutu no manis!
bet parejas dzives situacijas - nevajag atkapties lidz neesi sasniedzis merki! (milestibaa, izglitiba utt.)

Var atkāpties lai vēlāk doties cīņā ar jauniem spēķiem un lielāku pieredzi...

viss atkarīgs no situācijas, vienkārši ir jāprot novērtēt, vai pretinieks ir tā vērts vai nav tā vērts.

Gudrākais vienmēr piekāpjas, bet budists vienmēr meklē kļūdas sevī - tas gan vairāk par manu dzīves uztveri

Manuprāt, atkāpties vajag tikai tad kad tu zini, ka gaida sakāve, ka tā būs labāk otram utt. :) Tas ir atkarīgs no situācijas..

Tas ir pilnībā atkarīgs no situācijas. Turklāt atkāpšanās pati par sevi notiek ar apdomu, tā nevar teikt par panisku bēgšanu.