20 Vai bija neanderetālu valoda?

tad bija tāda ķērkšana un vairāk zīmju valoda un takā mērkaķiem.

Neandertāles cilvēks jeb neandertālietis (lat. Homo sapiens neanderthalensis, Homo neanderthalensis; an. neanderthal, kr. неандерталец) - izmiris cilvēces (homo ģints) atzars. Izveidojās, pirms 600–500 tūkstošiem gadu atdaloties no t.s. heidelbergas cilvēka (homo heidelbergensis), dzīvojis Eiropā un Rietumāzijā pirms 500 000 - 25 000 gadiem (agrais un vidējais paleolīts), izzudis Āzijā pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā - pirms 30 000 gadiem. Apzīmējums nāk no Neanderes upes ielejas (Neandertal) Vācijā, netālu no Diseldorfas, kur 1856. gadā pirmo reizi tika atrastas šī tipa kaulu paliekas. Augums aptuveni 170-180 cm, svars aptuveni 100 kg, smadzeņu svars 1560-1600 g.

Tiktāl - bet par to vai šie cilvēki pratuši runāt un kā, zinātnieki nevar pateikt droši. Visticamāk kad jā, jo šo cilvēku genomā ir atrasts t.s. runas gēns FOXP2 vai variācija, un visticamāk sazinājās primitīvi un ne tikai burkšķēja vai bubināja tikai diez vai to valodu varēs restaurēt

Pēc būtības tā ir Darvina evolūcijas teorija, kura nav apstiprināta ( tāpēc arī teorija ), grūti spriest vai kaut kam tik teorētiskam var būt valoda, daļa no cilvēka "evolūcijas stadijām" ir pierādīta ar ļoti apšaubāmiem faktiem, viens no spilgtākajiem apgalvojumiem pret darvina teoriju ir "Kāpēc tad pērtiķu evolūcija ir apstājusies?", otrs laikam bija par to, ka viens no posmiem tika ievietots balstoties uz zoba vai ilkņa, kas kā izrādās pieder mežacūkai nevis cilvēkam.