Vai cilvēks pats sevi (bez citu ietekmes) var sevi sagraut psiholoģiski?

Pavisam noteikti. Visu laiku vienas un tas pašas lietas viņu iekšēji grauž, viņš nevienam nestasta to. Ja stasta tad tas citiem neliekas nopietni vai svarīgi. Lēnām sākas depresīja. Pazūd apetīte. Sākas veselības problēmas. Bistama lieta depresīja. Tā var sākties pat tad kad tev vienkarši ilgu laiku nav ko darīt vai arī pēkšņi vienkarši negribas neko darīt un viss liekas garlaicīgs, apnicis.

Ja cilvēks būtu pilnīgi, pilnīgi viens uz zemes un nebūtu neviena, nekad nebūtu redzējis nevienu, līdz ar to domāju, ka nekas nespētu ietekmēt prātu. Prātu tomēr apkārtēja vide, ļaudis jau ietekmē, tālāk jau mēs paši kā ko uztveram tā arī čakarējam prātu...Domāju, tā ka citi var neko tev neteikt, nedarīt, bet tu pats visu redzi un uztver negatīvi, graujoši vai pozītīvi.

Bet vienam pašam ir traki grūti pasaulē, saki ko gribi, vienmēr vajag pieķerties pie kāda, bet, ja nav pie kā pieķerties esi viens tad ir ļoti sūdīgi, tas ir tas saucamais tukšums sirdī un kad ir tukšums sirdī tad ir vāks