Vai ir jēga pārmest - no tā kas mainās?

nee, ja Tev ar to nau nekaada sakara, tachu jebkuraa gadijumaa viss kas noticis ir pagaatne ...

ja kaut kas zūd, ir kaut kas jāliek vietā,sameklē sev kādu nodarbi,kas tev rada prieku,nu es nezinu,var uz kādiem dejošanas kursiem iet,var sākt dziedāt,var uz aerobiku,ja dusmas,var pamācīties kā sevi aizstāvēt pašai un iet uz tādiem kursiem,vai nodarbībām
nu cerams,ka manu pamatdomu saprati,
Lai veicas

Var darīt tā kā gribas,tik iepriekš jāpadomā

zaljas acis gribetu!

Esmu tāds kāds esmu, neko nevajag mainīt!

Brīvajā laikā centos būt ārpus mājām. Pavadīt laiku kopā ar citiem cilvēkiem. Tas bija mans pārdomu laiks. Pēc tam, tad, kad viņam bija brīvs, centos viņu iesaistīt kaut kādās aktivitātēs. Parasti viņš varēja visu diena nosēdēt pie kompja skatoties filmas. Vienu dienu paaicināju kopā iepirkties. Izņēmuma kārtā negājām līdz tuvākajam Rimi, bet aizbraucām uz Alfu. Pirms tam arī sapucējos, kas uzreiz mainīja manu noskaņojumu. Laiks ārā bija jauks, brauciens arī izdevās jauks. Radās doma uztaisīt kokteiļus, jo viņš kādu laiciņu bija strādājis bārā un šo to prata. Tā nu viņam bija iespēja nodemonstrēt savas prasmes un tā viņš atvērās. Ieraudzīju no jauna citā gaismā. tcerējos, ka man arī ir ūdenspīpe, ko nu arī pagatavojām un uzpīpējām. Tovakar sen tā jau nebijām runājušies. Tad nu mēs arī vakaros sākām kopā skatīties filmas. Tad, kad viņš ir darbā, tad mājās parasti nāk ļoti vēlu.  It īpaši 5dienās un 6dienās. Tajās reizēs cenšos viņu sagaidīt un dažreiz viņš tad arī atnes kādu picu. Nesen izdomājām aizbraukt uz Jūrmalu, kur tīri patīkami izstaigājāmies, salasījām gliemežus un atpakaļceļā nopirkām alu un čipsus, ko vakarā notiesājām... Daudz ir devis tas, ka es viņu pierunāju biežāk skūties un nogriezt matus nedaudz īsākus. Tad, kad tu dzīvo kopā ar mīļoto cilvēku, viņa nevīžība ar laiku kļūst kaitinoša. Tas ir jāsaprot abiem un tāpēc vienmēr ir jārūpējas par savu izskatu un arī elpu.

Vārdu sakot, nekas netika sagriezts ar kājām gaisā.. Vienkārši centos izdomāt ko tādu, kas mūsu ikdienas rutīnu nedaudz pašūpotu un mēs atrastu iemeslu par ko kopā pasmieties. Protams, vienmēr viss ir arī atkarīgs no otrās pusītes. Tā kā es zinu, ka viņš mani ļoti mīl, tad ir gatavs iesaistīties gandrīz jebkurā avantūrā (izņemot iet uz Gan Bei un ēst suši). Ja šī vienaldzība būtu abpusēja, tad varbūt nāktos apdomāt šķiršanos.

man hromam vispār tāda nav. vnk sasprauž grāmatzīmes un sakrāmē favorītus un viss notiek kā gribi.

Mainās pat betons ar gadiem!
Ja cilvēks (pri čom te vīrieši  - ar sievietēm nav līdzīg situāciju??? -viss dzīvē ir 50 uz 50)
CILVĒKAM IR JĀMAINĀS! Jebkurš no mums šodien jau ir savādāks nekā vakar! Pieredzējušāks/gudraks, stulbāks , trulāks uttt  - tas jau atkarīgs no vides un indivīda.