Vai ir normāli ilgoties pēc Viņa, ja gads jau ir pagājis?

Nu šitāds gadījums parasti piemeklē tad, kad ja tas otrs priekš tevis ir bijis kas īpašs un neaizmirstams..
Ja jau viņš būtu vnk čalis, tad diezvai tu viņu tā atcerētos, jeb kaut kāds ne īsti šāds vai tāds..
Un tur jau arī ir tas, ka tev jau tā viņa rīcība liek par viņu domāt, jo ja viņš nerakstītu, neapsveiktu, nenovēlētu, diezvai tu tik ļoti par viņu domātu.

eh skaistā draudzība    kaut man kāda/kāds novēlētu no rītiem jauku dienu  

Draudzība? Man jau liekas, cilvēks joprojām cer uz kaut ko vairāk. Kaut kas līdzīgs pašam notiek, kopš attiecībām pagājis kkur gads, sarunājām būt tikai draugi tipa, bet ik pa laikam uzzvana, piedāvā kaut ko padarīt, vienmēr apsveic svētkos. Draugi saka, ka cilvēks nožēlo izdarīto, mēģina atgūt kko atpakaļ, paldies arī viņiem, ka palīdzēja to neizdarīt!

satraukumam nav pamata, priecāties vajag

Jā , tas ir normāli. Ja ne pieradums, tad mīlestība.  

Ak jee, tad jau man sevi pashu tieshaam par nenormaalu jaauzskata - es peec Vinja triis gadus peec shkjirshanaas ilgojos, vot kaa lai to nosauc? :D

normāla un cilvēciska pazīme-vismaz neesi bez sirds krūtīs,jūtām un nav viss po (vairāk tādu bābiešu-citādi vienas po trāpās )

Pašai tā ir,tas ir normāli,bet nu tas pašai gandē dažreiz garstāvokli,tomēr labāk censties aizmirst.