Vai jùtat kad priekshnieks melo? jùsu reakcija?

Nee, esmu godiiga meitene, nopietna...

drīzāk nevis meloju, bet cenšos sev kaut ko ieskaidrot, lai pati justos labāk.... kas diemžēl reti sanāk  

pēdējā laikā sanāk tas man kaut kā palīdz uzmundrināt.Jo bija pēdējās nedēļās pārāk smagi un sāpīgi brīži.
Nu jau lēnām velku svītru tam pāri.

Ja es zinu, ka viņa vai viņš man melo, tad es pasaku k otādu no tā ko zinu, un tad varbūt viņa/ viņš sāk runāt, bet ja nesāk, tad nu gan pasaku, pajautāju kāpēc nesaka taisnību
Melus neciešu

Neatzīstu melus, vien patiesību dažkārt kāds arī paspēj interpretēt, bet domāju, ka tie kas melo ,aizsargājas, slēpjas. Reiz pazinu sievieti, kas pataloģiski meloja, dažkārt klausījos un brīnījos, cik stulbi var būt šie meli, bet tad piedzīvoju viņas pilnīgu sajukšanu, tad arī sapratu, kādā stadijā bija viņas saprašana, par to, ko viņa dara un ka tā bija viņas pēdējā aizsardzība. Mana vīra māte, savos 87 gados, nespēdama pieņemt patiesību, nojuka uz to, ka sāka vēlamo uztvert par īstenību. Ārsti atzina, ka tā ir pašaizsardzība, citādi īstenība viņu iznīcinātu. Bet ir jau arī vienkāršāki gadījumi.

дц++

nav nācies melot par savu vecumu. Kad būšu veca un krunkaina, tad gan mēģināšu kādam jaunākam ieskaidrot, ka man ir 18

Nu, rakstnieki bez melošanas (spilgtas iztēles) nevarētu iztikt. Un tikai pateicoties bērnībā perfekti izkoptajai melošanas taktikai, es tagad esmu spējīgs samelot(tēlaini uzrakstīt) jebko un par jebkuru tematu, ka pašam reizēm metas jocīgi - kā kaut ko tādu vispār var izdomāt. Esmu lielākais melis, kāds jebkad ir bijis! Sirdsapziņa? Hm, cilvēkos jau es nemeloju, daru to tikai uz papīra.