Vai jūs spētu vai nespētu dzīvot svešumā? Pamatojiet savu viedokli.

To, vai tas ir svešums priekš manis, laikam uzzināt var tikai tad, kad tur nonāk tajā vietā...
Var būt dažādi svešumi, tikai tukšas vietas ziņā, gan arī cilvēku sabiedrības ziņā...
Protams vienkāršas tukšas vietas svešumā nebūtu ko darīt, bet ja svešums ir ar cilvēkiem saistīta vieta kapēc gan ne, pie visa taču cilvēks pierod un spēc pielāgoties...

atkarigs no svešuma, bet par cik spēju atri pielagoties tad nu jaa par cik esmu jau dzivojies

Kas ir sveshums? Ja runa iet par dziivoshanu arpus latvijas tad jaa, jo jau to daru. Viss atkariigs no iespeejaam, dazaas vietaas uz pasaules es drosvien nespeetu pielaagoties dziivosanai un arii negribeetu.

Nu jau varu teikt, ka jā... lai gan vēl nesen tā nedomāju, tomēr šobrīd jūtu, ka mani šeit vairs nekas nesaista...

Nespētu, nevaru kārtīgi izbaudīt dzīvi, visu laiku nodarbināts prāts ar notiekošo

esmu jau prom 4us gadus un izbaudu to :)

Jā! Pamatojums - esmu dzīvojis vairākus gadus sakarā ar nosūtījumu Sibīrijā, citur... Nav ne vainas, protams, ir nostaļģija pēc ,,bērnības takām, draugiem, pat debesīm, kas šeit tādas kā nekur citur... bet tas ir cits stāsts. Visur ir labi cilvēki un viss atkarīgs, kāds pats būsi, tā pret tevi izturēsies. Man visur palikuši daudz draugu un varu braukt jebkurā laikā ciemos!    
iMan atbilde ierosināja uz paŗdomām... jā, svešs vari dažreiz justies pat starp savējiem... ;)

tad, kad ciemojos pie mammas Anglijā, tiku par to domājusi un es nolēmu, ka spētu gan.vispār man pat to gribētos, iemesls tam ir dažilabi radinieki, kas visu laiku bāž savu degunu ne savās darīšanās un norāda ko darīt. viss nonāk pat līdz strīdiem. no tā es esmu nogurusi un labprāt pazustu no šejienes. draugiem es īpaši pieķērusies neesmu, jo tāpat visi vecie draugi palikuši dzimtajā pilsētā, kr esmu tikai reizi 2 nedēļās, taču tos draugus satieku tik reizi mēnesī.

Tas atkarīgs no tā,kādu pasaulīti ap sevi radi,atrodoties svešumā. Piemēram,ja esi ar ģimeni un apkārt ir draugi,kas ne vienmēr var būt savas tautības cilvēki,tad varbūt (bet tikai VARBŪT),ka dzīvot būtu iespējams,bet...vienai pašai atrodoties tur,noteiktu es novītu kā roze vāzē,jo ATMIŅAS un NOSTAĻĢIJA pēc dzimtenes man neļautu pilnvērtīgi adaptēties svešumā.

Es jau to daru 5. gadu...dzīvojos pa kojām...mājās reti tieku, tā kā pierasts. Bet sākumā vispār biju kā no laivas izmesta...
Ja ir runa par dzīvošanu ārpus LV robežām, tad neesmu to vēl piedzīvojusi.

Kas ir svešums?

Es spētu,-jo uz dzīvi skatos reāli:še nekas nesanāk,jālaiž turp,kur viss izdodas;jeb arī mācību laiks svešumā. Ja pats esi atvērts svešai videi,tad arī viss izdosies!!!!