Vai jūs varētu dzīvot viens pats uz pasaules?

kādu laiku varētu,bet tā jau nebūtu vairs nekāda dzīve(izdzīvošana,eksistence)
ja man tā gadītos,tad uzskatīto par viss lielāko sodu

Kādu laiciņu protams, bet jebkurš cilvēks diezgan ātri sajuktu prātā.

nē, man vajag vismaz suni/kaķi. vai tikpatlabi- vīrieti :D

Nē, vienai būtu garlaicīgi un baisi, drebuļi pārskrien pār augumu, kad iedomājos.

Bet kur d..atvainojiet, likties!? Vazātos apkārt, droši vien nosistos, mēginot pacelt gaisā no sēdinot kādu Boeingu. Nē, es būtu prātīgs. Kamēr izceļotu pasauli, apskatītu, izbaudītu, ko gribētu izbaudīt , aizietu vismaz 10 gadi. Gan jau kādā Dienvidāfrikas vai Pentagona slepenajā laboratorijā uzietu krutu pretī runājošu robotu vai pat kaut kādu sintizētu cilvēka kopiju.
Varēt ta varētu, man , škiet, ir ļoi spēcīga izdzīvošanas dziņa. Jā, iesppējams, ka pēc daudziem gadiem sāktu drusku prātiņš ļurkāties, bet, visticamāk, tā ilgā vienatnē dzīvošana atslābinātu uzmanību , kļūtu nepiesardzīgs, paŗgalvīgs , aks arī novestu pie kādas smagas fiz.traumas, ja ne nāvīgas, tad paralizējošas un trakaš mokās beigtu šīszemes epopeju.
Suņuks vismaz būs!?

Laikam jā, tā jau jūtos viens uz šīs pasaules.
Bet nu nojūgtos prāta, jo nekas neeksistētu, ne nets, ne kas, jo neviens, kas kaut ko rada, es nomirtu aiz garlaicības

Nunezinu- piekrītu iepriekš teiktajam
Gan jau ka paņemtu kaukaduhelikopteru vai lidmasiinu - unietriektos kaukur  
- veelpirmstam ar poliču mašīnām pbraukaatu ar bākuguniim ieslegtaam- untad pilna atrumaa siea ieksa kadaa  
vai arii ar F1 izbraukaatos lidz nosviltu riepas
Nu isaak sakot - moška varētu kādu laiciņu
Bet anyway -tas ir ļoti relatiivi - jo ilvēks varjusties daudz vientuļāk pūlī nekā viens pats mājās  

bet tad man nebūs ar ko sexot

Nē.

nav problēmu, cilvēks pie visa pielāgojas.

Nē,jau 3.dienā pakārtos no vientulības.

Nevarētu, es būtu pavadījis dzīvi ceļojot pa pasauli un meklējot vēl kādu dzīvajos palikušo

Kā nu to ņem- vai nu es jau no pašiem pirmsākumiem būtu tād viena vai arī vienkārši vienā mirklī visi pazustu no pasaules un es paliktu viena... Gan jau ka varētu izdzīvot abās situācijās, tik tai pirmajai atvieglojošais faktors būtu tāds, ka es nezinātu, ko nozīmē būt starp citiem cilvēkiem.

Kādu brīdi jā, bet kopumā noteiki ka nē. Jebkuram cilvēkam ir nepieciešama sabiedrība.

domāju maksimāli mēnesi, pēc tam sāktos problēmas ar galvu - sarunas ar iedomu draugu utml

Drīzāk jā nekā nē pieradinātu kādus dzīvnieciņus....

Es nevarētu...  

es viens ar 20 sievietēm gan varētu provēt.