Vai, ja ārstiem pacels algas...

jabaidas ir no viskaut ka cite, ne jau no zobārsta?

Jā un no operācijām.

bez šaubām tas kurš darbojās.

kādreiz bija, jo viņas anestēzija saucās "zaķīt, tūlīt beigsim, pacieties vēl drusciņ, nav taču tik briesmīgi" kopš ir normāls zobārsts ar normālu anestēziju, ir ok

nemilu arstus nevingroju bet vesels pagaidam esu.. pie arstiem nav nopietnas vizites bijusas kops pedejo reizi kko parsitu.. berniba

elementāri,nav problēmu.
ir visur būts.
ārstiem pohuj,galvenais izrakstīt zāles un rij,tas jau viņiem neinteresē vai tas palīdz vai ne un ko vēl vairāk sadirš līdzi to vienu vainu ārstējot.

Ne vienmēr. Bieži arī neko neatrod. Taču reizēm nu tā var gadīties, ka organisms taisa brīnumu lietas, taču tas ir tā pielāgijies, ka cilvēks to nemaz ilgi jo ilgi nejūt. Nu tā kā ar audzejiem, piemēram.. Kāpēc tur ir tik augsta mirstība? Nu pareizi, tāpēc, ka visbiežāk tos atklāj vēlīni, jo sākumā tie slēpjas un klusē kā partizāni. Biež vien jau cilēkam, ja izmaiņas organismā notiekļoti lēni, vliekas, ka tas arī ir normāli. Pieaugušam cilvēkam ar laiku jānomaina apavi uz lielākiem, sāk spiest gredzeni, izmainās balss tembrs, sejas forma izmainās uz rupjākiem vaibstiem...  Un tad sākas kādas citas problēmas- piemēram ar sirdi vai cukura diabēts un gudrs ārsts uzdodot  pareizos jautājumus un nosakot pareizos hormonus, atklāj, ka cilvekam ir akromegālija, kas pie visa ir vainīga. Tā nu ir. Jā, jāpiekrīt predator1989 - nebūtu tik daudz jaunu izmeklēšanas metožu, daudz ko arī neatklātu. Dzīvotu mēs kā viduslaikos kur vidējais dzīvildzes vecums bija kādi 30 gadi =].

zvani sarkanam krustam ja nau naudas

domaa te daudz zobārstu? :D

es ar racionālismu reti satiekos, bet dzīve ik pa laikam piespiež.