20 Vai jums ir vēlme strādāt?

stradaju no 19 gadiem....no RKIIGA ( TSI ) institutaa....

Ko tad tā vēlme dod,vēlme rodas līdz pirmajai naudai,tad kad sānem,vēlme pazūd.
Visvarīgākie ir apstākļi kādos tu strādā, kolektīvs,darba vieta,uzdevums darbā,amats uttt
Ai,lai viņi beidz dirst savos sludinājumos pa savu velmi,vnk principa pēc liek klāt,lai nebūtu jāmaksā par vienu teikumu - meklēju darbinieku.
Bet vot vairāk teksta,krutāk,nav zaudējumu utt  

par cik visai ilgi nosedeju mājās,tad man ir patīkami pastrādāt.būt tajā ritulī.Darbs nav nekas dižošanās cienīgs,bet alga arī nu laba manam darbam.Tākā savā veidā paveicās.
un ir cilvēki kuriem patīk strādāt,nevar bez darba.Īpasi tie kuri strādā to kas viņiem ļoti patīk.

Vārds VĒLME,patiešām,nav pareizi izvēlēts:es eju uz darbu,-kā Tu jau minēji,-lai saņemtu atalgojumu.
Tik varu priecāties,ka man mans darbs sagādā gandarījumu (varbūt tā tomēr ir vēlme?).

tas sviests darba tirgū, kas sākās tās saucamās krīzes dēļ, vēl joprojām turpinās. darba devēji sasapņojušies, ka jebkurā brīdī uz katru darba vietu būs desmitiem strādnieku, kas gribēs tur strādāt, tik zemos darba apstākļos, par tik zemu algu, ar tik milzīgu noslogojumu. Uz tā rēķina griež algas, apkrauj ar darbiem utt. ķip domā ka cilvēks pa minimālo algu skries kā būtu redbull sadzēries, amfiku un koku sašņaucies. Un lai arī redz ka daarbiniekus nemaz tik viegli atrast nevar, tāpat turpina dzīvot ilūzijā, jo redz bezdarba līmenis ir liels. Kā arī vēl jau daži izmanto to trīs mēnešu pārbaudes laika labumus, ķip par darbu var maksāt mazāk, un atlaižot pārbaudāmo jāsamaksā tikai alga.

kā kuro dienu, kā kuro dienu...
ja ir interesants darbs, tad gribas strādāt un atalgojums var būt vnk pieciešams.
ja uz darbu jādodas ar piespiešanos vai arī tā ir pārāk daudz...prasās pēc lielāka atalgojuma un tad jau akkal var "rakt".

Principā - kādu nu darbu. Ja monotoni mazgāt grīdas , kraut kastes , vagonus, cilāt un atkal cilāt kaut ko, vai Maximā, McDonaldā - tad nē paldies! Un te jau tādos darbos arī tas suns aprakts, kāpēc nav tādos darbos ''veterānu''. Mazs, pārāk mazs atalgojums vai arī vnk nevar izturēt un viss tās masas, maksā lai vai cik (tādas vot tendences). Kas attiecās par mani, nu tā jau patīk savs darbs tagad - tai sporta centrā ar bērniem - kaut ko aizrādīt, meistarot, kārtot, kad vajag kafiju padzert uz veikalu aiziet , salīdzinot ar rūpnīcas monotonismu Protams atalgojums nu ir tāds kāds ir - maizei , desai pietiek. Tā nieiebraucot auzās - IR vēlme tāpat, jo ir sen sen zināmi cilvēki, kolektīvs starp kuriem kopš bērna kājas tur nācu. Pagaidām bez darba nezinu kur sevi likt, labāk tomēr strādāt kaut ko darīt, vismaz jēga kaut cik un novērtē. Ceru pareizi iedziļinājos Tavā jautājumā.

gribas pavaicāt -vai variet motivēt man šo vēlmi uz darbu???

Nu par vēlmoi runājot - es strādāju  

ja jau vēlme nebūtu, tad jau uz darbu neietu